editorial - Abreu Advogados

Transcripción

editorial - Abreu Advogados
aware
Fevereiru | 2014
TIMOR-LESTE DESK
1 | Editorial
2 | Dekretu-Lei númeru 2/2014 loron 15 Janeiru – Mudansa dahuluk ba Dekretu-Lei númeru 42/2012, loron 7
fulan Setembru, ne’e be aprova Rejime Jurídiku Parseria Públiko-Privada sira
3 | Regulamentu n.º 1/2014 loron 15 fulan Janeiru Autoridade Nasionál Minarai nian (“ANM”) Kona-ba Padraun no
Espesifikasaun Kualidade Kombustível, Biokombustivel no Lubrifikantes
4/5 | Lia-foun kona ba Lei
EDITORIAL
Hodi hakarak tinan foun ksolok ida ba ami nia kliente, parseiru no belun sira mak Abreu e C&C Advogados fó sai ninia
Aware dahuluk tinan 2014 nian.
Ho Aware ida ne’e, iha ne’e be ami sei hakerek kona-ba Dekretu-Lei númeru 2/2014, loron 15 fulan Janeiru 2014, ne’
e be halo alterasaun dahuluk ba Rejime Juridiku Parseiras Publika no Privadas no Regulamentu númeru 1/2014, loron
15 fulan Janeiru 2014, Autoridade Nasionál Minarai nian, ami taka akompañamentu produsaun lejislativa Timor-Leste
nian iha 2013 no tama ba tinan foun.
Ami bolu atensaun ba edisaun Aware oinmai ne’e bé ami sei hakerek ho detalle kona-ba Orsamentu Jerál Estadu ba
tinan 2014.
Hodi hakarak dala ida tan tinan 2014 di’ak tebetebes, ami hein katak edisaun ida ne’e sei monu ba imi nia laran.
Abreu e C&C Advogados - Timor-Leste
Bernardo
Correia Barradas
[email protected]
Elisa Pereira
[email protected]
aware
DEKRETU-LEI NÚMERU 2/2014 LORON 15 JANEIRU – MUDANSA DAHULUK BA
DEKRETU-LEI NÚMERU 42/2012, LORON 7 FULAN SETEMBRU, NE’E BE APROVA
REJIME JURÍDIKU PARSERIA PÚBLIKO-PRIVADA SIRA
Diploma ida ne’e sei halo mudansa importante
ba Rejime Jurídiku Parseria Públiko-Privada sira,
hodi muda artigu 1.º, 2.º, 3.º, 6.º, 7.º, 8.º, 11.º,
16.º, 17.º e 21.º, no mós Aneksu II.
Iha mudansa sira ne’ e be halo ami tenke refere
ba artigu 3.º n.º 2 ne’ e be transfere ba Ministru
Tutela asinatura kontratu (asinatura ne’e uluk
iha Ministériu Finansas nia liman), artigu 11.º
ne’e bé hasai tiha la aplikasaun suplementár Rejime
Jurídiku ba Fornesimentu (prevista agora husi
artigu 6.º n.º 2) no artigu 16 ne’e be husik
aplikasaun, biar suplementár, Rejime Juridiku
Kontratu Públiku sira nian.
Revogadu mós artigu 22.º, ne’e be haruka
aplikasaun Dekretu-Lei ba parserias publikoprivada sira akordada molok diploma vigora, ne’e
duni la hatene loos revogasaun ne’e to’o iha ne’e
bé, katak hakarak atu la hatama iha aplikasaun
Dekretu-Lei ida ne’e parseria ruma ne’e be la’o
ona no, hanesan ne’e karik, rejime aplikável ida
ne’e be.
2
aware
REGULAMENTU N.º 1/2014 LORON 15 FULAN JANEIRU AUTORIDADE NASIONÁL
MINARAI NIAN (“ANM”) KONA-BA PADRAUN NO ESPESIFIKASAUN KUALIDADE
KOMBUSTÍVEL, BIOKOMBUSTIVEL NO LUBRIFIKANTES
Liu husi Regulamentu ida ne’e ANM estabelese
espesifikasaun aplikável ba Kombustível, Biokombustível
no lubrifikante sira hotu importadu, produzidu,
fornesidu, komersializadu no uzadu iha territóriu
nasionál.
Reguladu mak: Gás Minarai Naben, Autogás,
Gazolina, Ólio Minerál, Gazóleu ba Automóvel,
Gazoléu Tasi nian, Minarai destiladu, Gazoléu Hamanas,
Avigás 100 LL, Jet-A1, Kombustível Tasi nian,
Kombustivel ba Turbo-Jeradór, Bidizel no Bio-etanol.
Regulamentu ne’e estabelese mós períodu tranzitóriu
tinan ida aplikável ba importasaun no ba kontratus
importasaun.
Regulamentu ne’e aplikável ba produsaun no kahur
iha país liu tiha loron nia vigora, hodi omisu kona-ba
komertsializasaun, fornesimentu no uzu.
Sansoens osan aplika iha Regulamentu ne’e hahú
husi númeru ki’ik liu USD 250,00 (dólar amerikanu
atus rua lima-nulu) aplikável ba infrasaun ki’ik
husi ema singulár to’o númeru boot liu USD
1.000.000 (dólar amerikanu tokon ida) aplikável
ba ema koletiva ne’e be hatama ba uzu ka halo
negósiu ho Kombustível, Biokombustível no Lubrifikante
ne’e be la tuir espesifikasaun estabelese agora
no mós ba uzu Kombustível kór nian la’os iha
kazu ne’e be la prevé.
3
2
aware
LIA-FOUN KONA BA LEI
Rezolusaun Parlamentu Nasionál n.º 15/2013 loron
16 fulan Outubru – aprova Planu Asaun no Orsamentu
Parlamentu Nasionál ba tinan 2014.
Dekretu-Lei – n.º 13/2013 loron 27 fulan Novembru
Komisaun Nasionál Kombate hasoru HIV-SIDA
Timor-Leste.
Rezolusaun Governu n.º 25/2013 loron 16 fulan
Outubru – aprova Prosedimentu Fornesimentu ba
Kriasaun Kadastru Nasionál.
Rezolusaun Governu n.º 28/2013 loron 4 fulan
Dezembru – aprova Kontratu ba Harii Kadastru
Nasionál.
Ministériu Obras Públikas: Diploma Ministeriál n.º
18/2013 loron 16 fulan Outubru, ne’e be revoga n.º
3 Artigu 1.º Diploma Ministeriál n.º 13/MOP/2013
loron 28 fulan Agostu Modelus Sertifikadus Sektór
Konstrusaun Sivil nian.
Ministériu Adminsitrasaun Estatál: Diploma Ministeriál
n.º 22/2013 loron 4 fulan Dezembru – Prosedimentus
Finanseirus Estrutura Suku Programa Nasionál ba
Dezenvolvimentu Suku sira nian.
Ministériu Administrasaun Estatál: Diploma
Ministeriál n.º 19/2013 loron 16 fulan Outubru –
Regulamentasaun Rejime Jurídiku Fornesimentu
Planeamentu Dezewnvolvimentu Integradu Distritál.
Dekretu husi Governu n.º 3/2013 loron 10 fulan
Dezembru – Luto Nasionál hodi hanai Nelson Mandela.
Parlamentu Nasionál: Votu n.º 3/2013 – laran susar
tanba Nelson Mandela mate.
Decretu-Lei n.º 12/2013 loron 30 fulan Outubru
– Mudansa Dahuluk ba Estatutu Inspesaun Jerál
Traballu aprovadu husi Dekretu-Lei n.º 19/2010,
loron 1 fulan Dezembru.
Deliberasaun Paralamentu Nasionál nian n.º
2/2013 – hari’i Komisaun Eventuál ida ba Halibur
no Análize Propostas Mudansa Konsensuais ba
Proposta Lei n.º 10/III(2.ª) – Orsamentu Jerál.
Dekretu husi Prezidente Repúblika n.º 27/2013 loron
30 fulan Outubru – foti Dra. Ana Pessoa ba Membru
Suplente Konsellu Superior Majistratura Judisiál.
Ministériu Obras Públikas: Diploma Ministeriál n.º
23/MOP/2013 loron 11 fulan Dezembru – Estrutura
Orgániko-Funsionál Diresaun-Jerál Bee no Saneamentu
Ministériu Obras Públikas nian.
Rezolusaun Governu n.º 27/2013 loron 13 fulan
Novembru – foti Deputada Carmelita Caetano Moniz
ba Membru suplente Konsellu Superior Majistratura
Judisiál.
4
aware
LIA-FOUN KONA BA LEI
Ministériu Obras Públikas: Diploma Ministeriál n.º
24/MOP/2013 loron 11 fulan Dezembru – Estrutura
Organiko-Funsionál Diresaun-Jerál Eletrisidade
Ministériu Obras Públikas nian.
Dekretu husi Prezidente Repúblika n.º 1/2014 loron
8 fulan Janeiru: foti Señór Marciano Octávio ba kargu
Embaixadór Estraordináriu no Plenipotensiáriu
iha Konfederasaun Elvétika (Suisa), hodi hela iha
Genebra.
Ministériu Obras Públikas: Diploma Ministeriál n.º
25/MOP/2013 loron 11 fulan Dezembru – Estrutura
Orgániko-Funsionál Diresaun-Jerál Obras Públikas
Ministériu Obras Públikas nian.
Rezolusaun Paralamentu Nasionál n.º 1/2014 loron
8 fulan Janeiru – Aprova Estadu nia Konta Jerál
2012.
Ministériu Obras Públikas: Diploma Ministeriál
n.º 26/MOP/2013 loron 11 fulan Dezembru –
Estrutura Orgániku-Funsionál Diresaun-Jerál Servisus
Korporativus Ministáriu Obras Públikas nian.
Dekretu-Lei n.º 1/2014 loron 15 fulan Janeiru –
Kona-ba Komisaun Koordenasaun Interminsiteriál
no Grupu Traballu Tékniku Interministeriál ba
Dezenvolvimentu Lokál.
Tribunál Rekursus: Deliberasaun n.º 4/2013, loron
5 fulan Dezembru tinan 2013 – Deliberasaun ba
Aprovasaun Planu Anuál Asaun ba tinan 2014.
Dekretu-Lei n.º 2/2014 loron 15 fulan Janeiru –
Mudansa dahuluk ba Dekretu-Lei n.º 42/2012,
loron 7 fulan Setembru, ne’ e be aprova Rejime
Jurídiku Parserias Públiko-Privada sira.
Dekretu-Lei n.º 14/2013 de 18 de Dezembru –
Pagamentu Estraordináriu saláriu báziku fulan ida
nian ba sektór públiku.
Ministériu Edukasaun: Diploma Ministeriál n.º 27/
ME/2013 de 18 de Dezembru – Halo Restruturasaun
Formasaun Profisionál Téknika no Aprovasaun i
Publikasaun Lista Kursu Foun sira.
Rezolusaun husi Parlamentu Nasionál n.º 16/2013
loron 18 fulan Dezembru – Kondenasaun Hahalok
Srvisus Intelijénsia husi Austrália.
Dekretu-Lei n.º 3/2014 loron 15 fulan Janeiru –
Mudansa dahuluk ba Dekretu-Lei n.º 7/2012, loron
15 fulan Fevereiru, ne’e be harii Estatutu Karreira
Dosente Universitária.
Rezolusaun Governu n.º 1/2014 loron 15 fulan Janeiru
– Komisaun Nasional kontra Treaballu Infantil.
Autoridade Nasionál Minarai: Regulamentu n.º
1/2014 loron 15 fulan Janeiru Kona-ba Padraun
no Espefikasaun Kualidade Kombustível, Biokombustível
no Lubrifikantes.
Despaxu n.º 021/PM/XII/2013 husi Primeiru Ministru
ne’e be foti Dra. Maria Madalena Brites Boavida
ba membru la ezekutivu Konsellu Administrasaun
Banku Sentrál Timor-Leste nian.
Aware ida ne’e la hasai obrigasaun kona-ba konsulta husi “Jornal da
República,” Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian, no Abreu
e C&C Advogados – Timor-Leste, Lda, biar haka’as, la bele
garante relevánsia informasaun ami fó, ne’e be labele konsidera
katak akonsellamentu jurídiku ka profisionál maibé hanesan deit
informsaun jerál.
Aware ne’e iha deit informasaun no opiniaun karakter jerál, atu trata kazu juridiku konkretu ruma sei husu konsellu jurídiku.
Ba esklaresimentu ruma tan favór kontakta [email protected] no [email protected]
© ABREU E C&C ADVOGADOS - TIMOR-LESTE FEVEREIRU 2014
ABREU E C&C ADVOGADOS - TIMOR-LESTE, LDA
Timor Plaza, CBD II, 2,
Díli, Timor-Leste
2
Tel. +670 7781 7535
WWW.ABREUADVOGADOS.COM
WWW.CCADVOG.COM

Documentos relacionados