Cantatas of the Christmas season Soloists, RLB

Cantatas of the Christmas season
Soloists, RLB Chamber Choir “Austrums”, Youth Choir “Balsis”
New York Latvian Concert Choir, Latvian National Opera Chamber Orchestra
Andrejs Jansons, conductor
1
CANTATAS OF THE CHRISTMAS SEASON
BY THREE LATVIAN COMPOSERS
2
COMPOSERS
5
CHOIRS
6
CONDUCTORS
8
SOLOISTS
10
THE ORCHESTRA
13
TEXTS / skaņdarbu teksti
27
LATVIEŠU KOMPONISTU KANTĀTES
29
Komponisti
31
Kori
32
Diriģenti
34
Solisti
36
Orķestris
CANTATAS OF THE CHRISTMAS SEASON
BY THREE LATVIAN COMPOSERS
Introduction
In whatever direction, in times of change, a nation
moves, there in front of it, guiding its way, like a
morning star, goes its poetry.
Long before Aspāzija (1865–1943) proclaimed
those words in 1901, long before people could
read and become excited about the National
Awakening ideas of liberty and long before
Aspāzija’s poems became songs, music has
been a strong political, unifying force for the
Latvian people. It rose slowly, out of folk songs,
during the 700 years of oppression, mostly by
Russian tsars and German overlords, and gained
momentum after the emancipation proclamation
in the 1860-ies. Though people were set free
theoretically, in practice they were still enslaved,
heavily censored, repressed and silenced. Poetry
and song, with their indirect and symbolic
undertones, became an inside language – a way
of passing on messages, re-visiting legendary
heroes and building confidence.
As the Awakening gathered force, books
and newspapers appeared in the vernacular,
choirs and theaters looked for original Latvian
words and music, all meant to raise national
awareness. And the artists responded. Poets
wrote and musicians composed so much that this
period became known as the classical period,
particularly rich in literature, drama and music –
uplifting, inspiring and didactic. Not for its own
sake, but to “teach and delight.” Among the many
contributors for the national cause was Krišjānis
Barons (1835–1923), a Tartu University student,
who collected and catalogued folk songs,
resulting in the book Latvju Dainas, Vol.I, 1894.
That volume (and more followed) opened a
window into the past. It became a rich source
for the poets and musicians of that time, and it
has remained as such until this day, amplified
in many variations. As during the National
Awakening, so into the present, Latvian artists
have fused folklore with contemporary trends;
indeed, it has become a genre in itself. This and
similar CDs are examples.
A moment of highlight came in 1873, when
the first Latvian song festival took place. The
tradition was established: every five years, song
festivals have been held at home and, after
World War II, abroad. The programs include
classical and contemporary works. Thus,
without being overbearing, the music acts as
a unifying force near and far and in good and
bad times. It served the Baltic States remarkably
well when the Soviet Union collapsed after
having occupied the countries, Estonia, Latvia
and Lithuania, for 50 years. As a century earlier,
the song went before its people like a morning
star showing the way. Indeed, even the world
recognized the power of the song as it refers to
the 20th century freedom movement along the
Baltic shores as the Singing Revolution.
Astrīda Stahnke
1
COMPOSERS
Ēriks Ešenvalds, born 1977 in Priekule, Latvia,
in a Baptist family, showed his musical talent
early on in his childhood. He participated in the
local Baptist church music programs, playing
several instruments, and in his teens directed
the church choir. After graduating from high
school he was admitted to the Latvian Academy
of Music in Riga, where he studied composition
with professor Selga Mence. He received his BA
degree in 2002 and MA in 2004.
As part of his studies at the Academy, he was
enrolled in various international master classes,
studying composition with Martin Herman,
Richard Danielpour, Tresky Krumlov, Michael
Finnissy, Klaus Huber, Trevor Wishart, Jonathan
Harvey and Phillippe Manoury.
Ēriks Ešenvalds received scholarships and
grants from the Latvian Academy of Music and
the Ministry of Culture. In the 2008 competition
for an original opera, he won the second prize
for Iemūrētā (Immured). Currently (2011–13) he is
artist-in-residence at Cambridge Trinity College.
Ešenvalds’s works have been performed at
the Young European Classics Festival in Berlin
Konzerthaus in 2002, the International Sacred
Music Festival in Riga, the festival Klanspuren
2
in Austria, Internationales Gitarren Festival
(International Guitar Festival) in Münster,
Germany, in 2006, and the Latvian Song Festival
in 2008. His music was heard at the 2012 World
Choir Games in Cincinnati, Ohio. He was the
chosen composer for the Choir Games hymn My
Song (lyrics by Rabindranath Tagore, 1861–1941).
About his conceptual vision of the
Christmas Eve Cantata, Ešenvalds states:
The cantata Christmas Eve for soloists,
mixed choir and chamber orchestra highlights
different situations on Christmas Eve. First, the
church congregation sings the Angel’s News of
Christ’s birth; then follows a rather theological
explanation, The Bridge, reveals the meaning
of the Savior’s birth; next, far away, in exile, a
refugee talks To his Mother. He tells her about his
loneliness, as he finds himself far away from his
homeland and family. The finale, On Christmas
Eve offers the invitation to accept Christ as Savior:
Open your heart, open your door on Christmas Eve,
so that Love may come to you tonight!
The sources for the text are four poets: Nahum
Tate, Marija Riekstkalna, Arturs Cīrulis and
Veronika Lācekle. The cantata was composed in
2008, commissioned by the New York Latvian
Concert Choir. It was premiered December 7,
2008, in Yonkers, New York.
Valts Pūce was born in 1962 in Latvia. In 1969 he
was enrolled in the Emīls Dārziņš School of Music,
from which he graduated in 1980. Thereafter
he was accepted to the Latvian Academy of
Music, Department of Conducting, where he
studied with professors Juris Kļaviņš, Ilgvars
Matrozis and Mendelis Bašs. He also studied
composition with professors Pauls Dambis, Selga
Mence and Pēteris Plakidis. During his studies at
the Music Academy, he was director of several
amateur choirs and in 1986 established the
ensemble Marana, to which the Soviet occupying
regime gave permission to travel in Europe. He
graduated from the Music Academy in 1987.
In 2006, he organized the Pūce Ethnographic
Orchestra, which he took to Germany, Moldavia,
Georgia and other countries. He has composed
music for theater, TV serials, children’s shows,
musicals, kokle and woodwind ensembles,
compiled several Christmas programs and
produced video films.
About his inspiration for his Christmas
Cantata for mezzo soprano, choir and
chamber chorus, Mr. Pūce said this:
I am in a church; Gothic arches reach over me,
and candle fragrance calmly warms me; before
me, from the altar, looks down Jesus, crucified.
It is Christmas, and to mind comes Libera me. . .
(Deliver me. . .)
Then in some distant corner of my being
emerge long-forgotten forms that speak to me
emotionally and powerfully. I see – through
deep, snow-covered woods come mummers,
somewhat scary but carefree and happy. They
take me along to an antique homestead, where,
in kindling light, steams a meal with peas, bacon
buns and a pig’s snout. There people frolic, sing
and dance old rounds and foretell the future.
Suddenly at the door knocks God – Dieviņš –
(always in loving diminutive). He is welcomed
inside and sits down beside me, enjoying
himself. And to my mind comes Libera me. . .
Aldonis Kalniņš, born in 1928 in Latvia. He
studied composition at the Latvian State
Conservatory. After graduating in 1954, he
taught at the Jelgava High School as well as the
Latvian State Conservatory. Between 1959 and
1990 he served as music editor for the publishing
house Liesma. In 1972 he was honored as the
exceptionally recognized contributor to the arts. In
2002 he was awarded the Triju Zvaigžņu Ordenis
(Medal of Three Stars), the highest civilian award
bestowed by the Republic of Latvia.
Musicologist Lolita Fūrmane gives Kalniņš
special credit for his contribution to the study of
Latvian folk songs, their collection and creative
settings. He was a part of the new folklore wave
3
that became popular during the 1960-ies as
a means of expressing the national identity
during the very closely watched and censored
Cold War period. His music resonated with the
oppressed Latvian people and stands in the
background of the freedom movement of the
late 1980-ies. He has also composed largescale works for chorus and orchestra as well as
numerous children’s songs.
About his Winter Solstice Mystery, a cantata
for soloists, mixed choir and chamber
orchestra, he has set down this:
The Winter Solstice Mystery is a return to
childhood, deep into the country, far away from
the noise and glitter of city life. When I was a
child, the advent of Christmas was connected
with winter solstice. Left on my consciousness are
memorable impressions: the approach of winter,
with its shortening of days, frost and snow that
changed my world – fields, forests, neighboring
houses – into one white, unending mystery.
I remember the early darkness, the dark blue
sky, starry heavens, the moon-lit, sparkling snow;
the warmth of the home, where fire burned in
the stove and in our large clay oven. We spent
the long evenings in the dim light of an oil lamp.
And there were the early mornings with
the miserable squealing of pigs at slaughter,
followed by the smell of their scorching skin.
When the baking and cooking started, filling
the house with mixed fragrances of freshly
baked bread, bacon buns and roasted meat, all
were excited because the long-awaited winter
festival stood at the door.
4
And when a small fir tree appeared in the
house, with its sweetly bitter fragrance, there
was the decorating and the lighting of candles
and more and more…
Added to all that was the sleigh ride to the
church, the ringing of bells, the playing of
the organ and singing of carols, worshippers
crowding around the door…
All that mixed and blended with ancient
traditions, such as pulling a burning log around
a bonfire to protect us from evil spirits; there
were chanting mummers acting out fertility
rites, and young men and women bantering
and dancing. All that created in a child’s
soul tremendous impressions as something
mysterious and alluring – an event illuminated
by a special light.
In nature this is the winter solstice, this
mighty and incomprehensible unending
struggle between darkness and light.
I have an unreal wish – that the listener, using
his imagination, would grasp what he hears, for
every image in the cantata hides in it a real event.
The events, or scenes, follow one another in
logical sequence – from the hare’s announcement
that Winterfest is coming until the conclusion,
stating that next year we shall meet again, and so
on, from year to year until eternity.
Conductor Andrejs Jansons presented me
with the idea. I hesitated to reply for so long
that to refuse would have been embarrassing.
So – thank you, Andrejs! And a hearty thanks
also to the New York Latvian Concert Choir for
its time and labor.
CHOIRS
The New York Latvian Concert Choir was
founded in 1975, with Andrejs Jansons as its
principal conductor. The choir, made up of
volunteer amateur singers – not exclusively
Latvians – is a well-recognized community choir
in the New York City area. Now in its 37th year,
the choir is still going strong, transcending its
borders as it travels to Latvia and other places,
notably in Europe and North America. Having
started out with approximately 45 singers, it
expanded to over 90 in 1989. Since the break-up
of the Soviet Union and the re-establishing of
Latvia’s independence that allows free travel,
the choir has regularly collaborated with choirs
and soloists of Latvia. In 1990, it sang in Riga
with some 20,000 other singers at the Song
Festival, a tradition established 1873 that every
five years gathers hundreds of Latvian choirs.
The choir’s special mission and value has
been and still is to keep alive and promote
Latvian music as a vital part of Latvian culture
within the Latvian communities – established
by World War II refugees – in the United
States, Canada, Australia and elsewhere and to
introduce it to the immigrants’ host countries.
In the 1980-ies, Maestro Jansons made contact
with musicians in the Soviet-occupied Latvia,
namely those at the Latvian National Opera.
A breakthrough happened when he secured
the materials of the first Latvian opera Baņuta
by Alfreds Kalniņš (1879–1951). The New York
Latvian Concert Choir performed it in a concert
version in New York’s Carnegie Hall on June 5,
1982, with subsequent performances in Münster
(Germany) and Milwaukee, WI.
The ties between Jansons and the Latvian
National Opera, though guarded, became closer
during the end of the Cold War and grew stronger
after Latvia re-gained its independence in 1991.
Reciprocal invitations and choir and artists’
exchanges followed and now have grown into a
remarkable co-operation and collaboration. With
the help of modern technology, the introduction
of Latvian classical and folk music to world-wide
audiences continues to be the mission of many
people working together not only for their love
of country, heritage and pleasure but also for a
better world.
This CD is the newest contribution and
crowning achievement for which special
expression of appreciation and gratitude
belong to Mr. Jansons, the New York Latvian
Concert Choir, Arvids Bomiks (chairman of the
Riga Latvian Society Music Committee) and the
countless people who made this compact disc
possible. This is the choir’s fifth CD of Latvian
Christmas music.
Youth choir Balsis was established in 1987 and
is one of the best-known contemporary Latvian
choirs. Currently its leader is Ints Teterovskis. The
40-voice, highly acclaimed choir is made up of
students and singers from various walks of life.
It performs regularly in Latvia’s concert halls,
cathedrals and churches. It has also delighted
5
audiences abroad – from Norway to Spain,
from Russia to the United States. Participating
in international competitions, the choir has
won prizes and received praise in Switzerland,
Spain, Norway, Estonia and Austria. The choir’s
repertoire is broad and varied, ranging from
Renaissance to contemporary; from folk-song
settings to classical; from a cappella to singing
with instrumental ensambles and symphony
orchestras.
The choir Austrums was founded in 1987. Ārijs
Šķepasts, from the start, has been its artistic
director and principal conductor. Ausrums
performs regularly at various festivals and gives
concerts in many Latvian towns and cities. Its
repertoire is broad in a variety of musical genres.
A good number of musical projects have become
Austrums’s enduring tradition. In collaboration
with other choirs, Austrums has established
special annual Easter programs, performing
various vocal-instrumental works for single and
double choirs. As another tradition, every year,
under the director’s leadership, the choir presents
a dramatic work based on a Latvian poet’s
love story. Significant also is the concert series
Music in European Castles, with presentations of
familiar baroque opera selections in co-operation
with local baroque musicians. Characteristic to
Austrums is its search for challenges and novel
and provocative ideas, which are presented at
national and international competitions and
festivals, where the choir has often received the
highest recognition.
6
CONDUCTORS
Andrejs Jansons, born in 1938 in Latvia,
is a conductor, composer and oboist. With his
parents and brother, he fled the onslaught
of Communism in the autumn of 1944 and
after the war ended up in a refugee camp
in Esslingen, Germany, where he attended
elementary school. There Andrejs started his
musical career, playing a plastic song flute.
In 1949, the Jansons family emigrated to the
United States and settled in Norfolk, Virginia,
where Andrejs completed his public-school
education. Already an accomplished oboist, he
was accepted to the Juilliard School of Music,
where he earned his BS degree. He received his
MM in conducting from the Manhattan School
of Music and his D.Ed. in creative arts and
composition from Rutgers University in 1986.
Jansons has played with the Pittsburgh
and Baltimore symphony orchestras as well
as the Metropolitan and New York City opera
orchestras. He has taught at Rutgers, California
State and Fordham universities. At the end
of the Cold War, he was guest conductor at
the Latvian National Opera and the Liepāja
and Latvian National symphony orchestras.
He has also conducted the Lithuanian State
Symphony Orchestra, the Nürnberg Symphony
orchestra, the Philharmonia Hungarica, the
Milwaukee Symphony orchestras, the Moscow
Symphonietta and the Tallinn and New England
chamber orchestras. Since 1975 he has been
music director and principal conductor of
the New York Latvian Concert Choir, and,
starting in 1989, he has traveled a number of
times to Latvia for concert performances and
recordings. He has recorded for Latvian Radio
and TV and has made commercial CD and
DVD recordings. Jansons’ musical output is
rich with his compositions that include eight
musicals, numerous works for choir, art songs
and folk song and dance settings, as well as
orchestrations of ballets, oratorios and an
opera. He has been conductor at the Latvian
song festivals in Latvia, USA, Canada, and other
countries. In 1996 he received the Three Star
medal from the Republic of Latvia.
Ārijs Šķepasts was born in 1961 in Latvia. He
is a graduate of the Latvian Music Academy in
choral conducting. As a student, he worked with
the chamber choir Senais kalns and the women’s
choir Minjona. When, in 1987, Austrums was
established, Šķepasts became its conductor.
Parallel to his work with Austrums, he also sings
in the Latvia Radio Choir.
Ints Teterovskis was born in 1972 in Latvia. He
is currently the artistic director of the youth
choir Balsis. He received his MA in conducting
from the Latvian Music Academy and has also
studied in Dartington, England, and in Bremen,
Germany. Back in Latvia, he established the
Salaspils choir Tiāde. At the same time, he was
the artistic director of the Music Academy’s
student choir. He has led his choirs in numerous
international competitions, receiving a
special award for being the best interpreter
of music. Among his other achievements
and contributions to music education are
conducting of seminars and workshops in New
York, Basel, Pamplona and Toronto. He has
conducted at the Latvian Song Festivals in Riga
(2008) and in Hamilton, Canada (2009). Young
and energetic, he is often invited as guest
conductor throughout Latvia and abroad. His
choir Balsis has won a number of prestigious
international awards.
Laura Padega Zamura was born in 1960 in New
York. She is a singer, violinist, kokle player and
7
conductor. She received her BA degree from
Vassar College and MA from Temple University.
Laura started singing and playing the kokle,
in the New York Latvian Folk Ensemble, at the
age of thirteen. She also performed with the
Kolibri ensemble, giving concerts in the United
States, Canada, Germany, Australia and the
Baltica ’88 festival in Latvia. Laura has been a
member of the New York Latvian Concert Choir
from its beginning and has served as associate
conductor since 2001.
impressions she gained when she was soloist
in the Latvian Youth Song Festival in Quebec,
singing the contemporary composer’s Pauls
Dambis’ Jūras dziesmas (Songs of the Sea) and
when the Münster Latvian Choir performed
in Riga in the newly renovated St. Gertrude’s
Lutheran Church. During the second National
Awakening period (1989–1990), she lived in Riga
and worked as assistant editor for the National
Front newspaper Atmoda (Awakening). She
has been a member of the New York Latvian
Concert Choir since 2007.
SOLOISTS
Sarma Dindzāne-Van Sant, mezzo-soprano,
was born in Montreal, Canada, in 1966 in a
musically oriented family. Her father Jānis
Dindzāns established the first kokle ensemble in
Canada. Sarma has participated in youth song
festivals since she was five years old. After the
family moved to Hamilton, Ontario, her father
again established a kokle ensemble, in which
Sarma played. She studied political science and
sociology at the University of Toronto (BA in
1987) and social sciences in Münster, Germany.
She sang in the chamber choir Jaunbalsis
and in the choir Dzirksts. Memorable are the
8
Baiba Kauliņa-Pakalne, soprano, was born
1982 in Latvia. She graduated from the Saldus
Music School in 1997, specializing in choral
conducting. In Riga, she sang in the chamber
choir Salve and in the Gunārs Kalniņš Gospel
Choir (GG Choir). From 2009 on, having
graduated from the University of Latvia,
majoring in philology, she has been a member
and soloist of the Austrums chamber choir. She
also participates in the projects of the ensemble
Dūkņu sils, which specializes in songs of Latvian
antiquity and sacred music.
Laila Liepiņa Southard, soprano, was born in
1979 in New Jersey. As an elementary-school
student, Laila sang in the Latvian Lutheran
Church children’s ensemble and later in the
high-school honors choir. After earning her BA
degree in the German language, she continued
her studies in Tübingen, Germany, where
she sang in the International Choir. Her voice
teachers include Judy Manlay and Niegel Smith.
As her musical journey continued, she sang
major roles in two of Andrejs Jansons’ musicals:
Lolitas brīnumputns (Wonderbird) and Homo
Novus. Since 2000 she has been a member and
soloist of the New York Latvian Concert Choir.
She can be heard singing solo parts in the
2008 release of the CD Ziemassvētki sabraukuši
(Christmas Joy in Latvia) and also in The Music of
Viktors Baštiks (1912–2001), released by Albany
Records in 2010.
Irita Tace was born in 1984 in Latvia. She started
her musical studies at the age of five as a
participant in the competition for young singers
Cālis (Chicken), winning second place. She has
performed in broadcasts on Latvian television and
radio. In 1993, she entered a popular Latvian TV
competition Ko tu proti? (What can you do?) and
won second place. She has participated in other
competitions and festivals, notably Meklējam solisti
(Searching for a soloist), Imanta Kalniņa Jaunās
Zvaigznes (The young stars of Imants Kalniņš) and
Dziesma manai paaudzei (Song for my generation).
Since her graduation, she has continued singing
in various choirs and ensembles and currently is
a member of the chamber choir Austrums.
Aija Zamura, soprano, was born in 1998 in New
York. Also a violinist, she has been singing in the
New York Latvian Concert Choir since the age
of thirteen. She has sung in Andrejs Jansons’
musical Homo Novus. Aija is a graduate of The
Bronx Latvian Elementary School and continues
her studies of Latvian at the Garezers Latvian
Summer High School in Michigan.
Krista Zamura, soprano, was born in 1995 in
New York. She joined the New York Latvian
Concert Choir at the age of eight and has
9
participated as choir member in the recording
of four CDs. She plays the violin and kokle and
has sung in Jansons’ musical, Homo Novus. Krista
is a graduate of the Latvian Elementary School
in The Bronx and the Garezers Latvian Summer
High School in Michigan.
Laura Padega Zamura, mezzo soprano. See
above Conductors, Page 7.
THE ORCHESTRA
The Latvian National Opera Orchestra was
established in 1919 in Riga, a year after Latvia
declared its independence on November 18,
1918. That same year The University of Latvia
and the Music Conservatory were also founded.
January 23, 1919 is the official date of the Latvian
National Opera’ s birthday, which was marked
by its first performance – The Flying Dutchman
by Richard Wagner. This may not be only a
coincidence. Wagner lived in Rīga (1837–39)
and worked as conductor at the opera theatre.
Heavily in debt, the 26 year old composer fled
Rīga but was caught in a storm on the Baltic Sea.
Legend has it that the flight and the storm was
the inspiration of The Flying Dutchman (1843).
The Latvian people, nevertheless, are proud of
his having lived and worked in Rīga, where a
street and a concert hall have been named after
him. This was a year after Latvia declared its
independence on November 18, 1918. Originally
10
the orchestra had 60 musicians; now the count of
musicians is over 100. Outstanding Latvian and foreign conductors
have nurtured the orchestra and worked to
perfect it throughout its long lifetime, which
has experienced the traumas of war, occupation
and confinement, as well as times of freedom,
peace and prosperity. The list of conductors is
long and impressive. Among notable Latvian
conductors are Teodors Reiters (1884–1956),
Jānis Mediņš (1890–1966), Leonīds Vīgners
(1906–2001) and Andris Nelsons (b. 1978).
Among foreign conductors of note are Georg
Schneevoigt (Finnish, 1872–1947), Otto Karl
(German, 1886–1944), Ignatz Waghalter (Polish,
1881–1949), Leo Blech (German–Jewish, 1871–
1958) and Emil Cooper (Russian, 1877–1960).
Since the 2009–10 season, the orchestra’s
artistic director and principal conductor has been
the Lithuanian Modestas Pitrenas (b. 1974). The
orchestra participates in all local theater, opera
and ballet performances, presents symphonic
concerts, and makes recordings for the Latvian
Radio and TV as well as for CDs and DVDs.
Arvīds Bomiks
Youth Choir ”Balsis”, Ints Teterovskis, conductor
RLB Chamber Choir “Austrums”, Ārijs Šķepasts, conductor
New York Latvian Concert Choir, Andrejs Jansons and Laura Padega Zamura, conductors
Sopranos
Gunta Aldzere
Alise Adoviča
Eva Baļule
Gita Belugina
Līga Bērziņa
Sabīne Birzgale
Rudīte Blauberga
Madara Brikmane
Zane Buiķe
Dagnija Burtniece
Baiba Eiduka
Sandra Gendrikova Bayer
Baiba Kauliņa-Pakalne
Juta Krutāne
Jolanta Kunce
Guna Lasmane
Emīlija Leiškalne
Gunita Leite
Laila Liepiņa Southard
Evija Lipiņa
Aija Pelše
Zane Pēce
Māra Rozenberga
Līga Ruciņa
Līga Staņa
Ludmila Stivriņa Yamrone
Anete Šķēle
Irita Tace
Gundega Vaska
Rūta Veinalde
Laima Vikmane
Krista Zamura
Gita Padega
Laura Padega Zamura
Evija Pelša
Dana Rubene
Elīna Seile
Inga Štrāle
Alise Upmale
Liene Vidze
Aija Zamura
Tenors
Altos
Ārijs Ādamsons
Inese Āboltiņa
Jānis Dižgalvis
Zenta Bataraga Hayes
Jēkabs Hayes
Aija Dimza
Sarma Dindzāne-Van Sant Emīls Kraucis
Andris Lazdiņš
Kristīne Freimane
Didzis Linde
Maija Gredzena
Mārtiņš Medens
Silvija Griffina
Arvis Ostrovskis
Alma Grīniece
Uldis Strautkalns
Anda Jansone
Ārijs Šķepasts
Ginta Jansone
Anete Kalione
Skaidrīte Klezberga
Elizabete Mežule-Gricmane
Bases
Romāns Feoktistovs
Kristaps Garkevičs
Kārlis Kancāns
Jānis Karlovskis
Daniels Kurgs
Jānis Laucis
Ēriks Ļipuncovs
Jānis Muzikants
Kalvis Ruckis
Rihards Rudzītis
Emīls Rusovs
Grigorijs Salnits
Artūrs Saveļjevs
Krišjānis Stikāns
Rūdolfs Šadrins
Jānis Tālums
Ints Teterovskis
Valdis Viņķelis
11
Latvian National Opera Chamber Orchestra
Violins
Svetlana Okuņa, concertmaster
Andris Pauls
Ludmila Kalniņa
Darja Skriļ
Dace Rīdiņa
Biruta Vaivode
Kristīne Zeltkalne
Kristīne Bergmane
Violas
Silvija Krauze
Inese Ušpele
Cellos
Inga Sunepa
Mārtiņš Blūms
12
Contrabass
Leons Ābele
Flute
Miks Vilsons
Oboe
Jana Kļevicka
Bassoon
Aivis Klibinskis
Percussion
Edgars Vaivods
Harp
Inita Briede
Ēriks Ešenvalds
ZIEMASSVĒTKU VAKARĀ
kantāte jauktam korim, solistēm
un kamerorķestrim
Ēriks Ešenvalds
CHRISTMAS EVE
cantata for mixed choir, soloists
and chamber orchestra
1 Eņģeļa vēsts
(Nahum Tate)
1 The Angel’s Message
(text by Nahum Tate in his original)
Reiz ganiem, lopus sargājot, liels brīnums notika:
Whilst shephers watch’d their flocks by night
All seated on the ground,
The angel of the Lord came down,
And glory shone around.
Fear not, said he, for mighty dread
Had seized their troubled mind,
Glad tidings of great joy I bring
To you and all mankind.
To you in David’s town this day
Is born of David’s line
A savior, which is Christ the Lord;
And this shall be the sign.
The heavenly Babe you there shall find,
To human view display’d,
All meanly wrapt in saddling bands
And in a manger laid.
Thus spoke the Seraph, and forthwith
Appeared a heavenly throng
Of angels praising God, and thus
Address’d their joyful song:
All glory be to God on high,
And to the earth be peace,
Good will henceforth from heav’n to men
Begin and never cease.
Hallelujah.
Ar vēsti nāca eņģelis un spožums staroja.
“Jel nebīstieties,” teica viņš uz ganiem
pārsteigtiem.
“Es prieku pasludinu jums un visiem cilvēkiem,
Jo šodien jūsu pilsētā ir dzimis Pestītājs,
kas ir no Dieva sūtītais, Kristus mūžīgais.
Un šo par zīmi ņemiet: šo debess puisēnu
Jūs atradīsat autiņos, silē gulošu.
Lai gods ir Dievam augstībā un miers tiek
sludināts
No debesīm par pasauli, un cilvēkiem labs prāts.”
13
2 Tilts (Marija Riekstkalne)
2 A Bridge (Marija Riekstkalne)
No mēness un zvaigžņu stariem,
No cilvēku ilgām pēc gaismas
Tai naktī pirms divtūkstoš gadiem
Izauga tilts.
Tam dēļi no mēness bij’ kalti
Un spraišļi no gaismas zilgas,
Bet balstu vietā bij liktas
Cilvēku ilgas.
From the moon and star beams,
From people’s longing for light,
On that night, two thousand years ago
A bridge appeared.
Its boards were made of moon beams
And studs from a blue light,
But instead of suppoting pillars
People’s deep longings
Were placed.
Tai naktī pa tiltu šo lejup
Pie zemes, kas naidpilna, lēta,
Nāk valdnieku Valdnieks kā gaisma,
Kas tumsai tiek upurēta.
Viņš nāk, ne lai slavu šeit rastu,
Tam nekā no apbrīna gods,
Viņš vēlas, lai cilvēcei tiktu
Mazliet mīlas un skaidrības dots.
Viņš vēlas tev klusi nākt sirdī
Pa tiltu no gaismas zilgas,
Kam balstu vietā ir liktas
Tavas kvēlākās skaidrības ilgas.
On that night, down over this bridge
To earth, full of hatread and pain,
The Lord of lords came down like light
To offer Himself to darkness.
He did not come for self-glory,
Nor came He for honor and praise.
He wanted to give humanity
A portion of love and grace..
He wants to silently come into your heart
Across the bridge of light,
Which, instead of supporting pillars,
Is built with longing for the truth.
3 To a Refugee’s Mother (Arturs Cīrulis)
3 Trimdinieka mātei (Arturs Cīrulis)
Māmiņ, kam logā tev tumsa, guni kam nededzi
tu?
Vai gan tu piekusi gaidīt, mājās kad pārnākšu?
Varbūt, ka lampiņā mazā guntiņu izdzēsi tu,
Brīdi par mani lai rokas lūgšanā saliktu.
14
Mother, why is your window dark? Why don’t you
turn on the light?
Are you tired of waiting for me to come back
home?
Perhaps you extinguished the light of your oil lamp
When for a moment you wanted to pray for me.
Māmiņ, kam logā tev tumsa?
Šovakar Ziemsvētku nakts.
I’ve been waiting a long, long time while my
heart wavers and aches.
I feel that beyond mountains and valleys
darkness still sits in your window.
Are you now tired of waiting? Has the wick in
your lamp dried up?
Dear Mother, why is your window in darkness?
This night is Christmas Night.
4 Ziemassvētku vakarā (Veronika Lācekle)
4 Christmas Eve (Veronika Lācekle)
Atver sirdi, atver logus Ziemas svētku vakarā,
Open your heart, open your windows on this
Christmas Eve,
For this night Love is knocking at your door.
Hasten, so you wouldn’t miss it, so it wouldn’t
pass you by,
While in Bethlehem bells are ringing and and
the heavenly choirs sing!
On this night the stars are smiling, angels
praises sing
And to pain-torn hearts joyous tidings bring
Gaidu jau ilgi, jau ilgi, gaidot sirds sāp man un
mulst.
Jūtu, aiz kalniem, aiz tālēm: lodziņā tumsa vēl
gulst.
Vai gan tu piekusi gaidīt? Eļļu vai nemana dakts?
Jo šai naktī mīlestība tavām durvīm pieklauvēs.
Pasteidzies, ka nenovēlo, lai tā garām neaiziet!
Betlēmē, kad zvani zvana, debess pulki dziesmu
dzied!
Šovakar, kad zvaigznes smaida, eņģeļi kad Dievu
teic
Un pie sāpju lauztām sirdīm prieka vēsti ziņot
steidz,
Nomet smago rūpju nastu, dvēsele lai brīva top!
Varbūt tavas dzīves stundās būs vēl sāpes
jāsastop.
Pasteidzies, ka nenovēlo, lai tā garām neaiziet!
Betlēmē, kad zvani zvana, debess pulki dziesmu
dzied!
Šovakar pat zvaigznes smaida, eņģeļi kad Dievu
teic
Un pie sāpju lauztām sirdīm prieka vēsti ziņot
steidz.
Cast away your load of care, let your soul be free!
Surely in your life’s journey you’ll need strength
to face more pain.
Hurry, so you will not miss it, so it will not pass
you by!
Over Bethlehem the bells are ringing and the
heavenly choirs sing.
Tonight the stars are smiling, praising God, the
angels sing
And to broken-hearted people tidings of great
joy they bring.
15
Atver sirdi, atver durvis Ziemas svētku vakarā,
Lai pie tevis mīlestība šovakar tiek ielūgta.
Open your heart, open your door on this
Christmas night
So that love may enter and give you light.
Valts Pūce
ZIEMASSVĒTKU KANTĀTE
altam, korim un kamerorķestrim
Valts Pūce
CHRISTMAS CANTATA
for alto, mixed choir and chamber-orchestra
5 Libera me (traditional Latin liturgy)
5 Libera me (tradicionāla latīņu liturģija)
Libera me, Domine, de morta aeterna
Libera me, Domine, de morta aeterna
Deliver me, Lord, from death eternal
6 Ziema nāca (Latviešu tautasdziesma)
6 Winter Came (Latvian folk song)
Ziema nāca, ne vasara, nezied vairs purenīši,
Winter came, not summer, buttercups bloom no
more.
Winter killed the lovely summer with a silver sword.
Welcome, Winterfest, sit down at our modest table.
Young lads need warm coats, maidens – white
woolly shawls.
Ziema kāva vasariņu ar sidraba zobentiņu.
Nu, tētiņ, Ziemas svētki, sēdies galda galiņā,
Puiši tev svārkus prasa, meitas baltu villainīti.
16
Sniega māte, sniega māte, purin’ savus
spilventiņus,
Lai nāk sniegi virs zemītes, man’ bāliņi mežā
brauc.
Sen dzirdēju, nu redzēju Ziemas svētku kumeliņu,
Līdz zemīti krēpes vilka, ledainām kājiņām.
Snow Mother, Snow Mother, shake out your
feather beds,
Send your snow down on earth, so my brother’s
sled can glide.
I had heard, now I saw Winter’s gentle steed:
Dragged his mane o’er the earth, rode with icy feet.
Nāc, māsiņa, ciemoties Ziemas svētku vakarā,
Būs pupiņas, būs zirnīši, būs cūciņas šņukurīt’s.
Come, sister, visit us on this Solstice Eve!
We’ll serve beans, also peas and a piglet’s snout.
Ziema nāca, ne vasara, nezied vairs purenīši,
Ziema kāva vasariņu ar sidraba zobentiņu.
7 Dedziet guni (latviešu tautasdzisma)
Dedziet, dedziet gaišu guni, Laidiet Dievu
istabā,
Dieviņš brauca pa kalniņu sidrabiņa kamanās.
Lauziet skalus, pūtiet guni, laidiet Dievu istabā.
Dieviņš stāv aiz vārtiem, nosvīdušu kumeliņu.
Winter came, not summer, buttercups bloom
no more.
Winter killed lovely summer with a silver sword.
7 Light the Torch (Latvian folk song)
Light the torch, make it bright, let God into the
room,
God glides down the hill in a silver sleigh.
Split the kindling, fan the flames, let God into
the room,
Humbly He stands at the gate with his sweating
steed.
Dieviņš nāca iztabā platu zvaigžņu mētelīti,
Nāc, Dieviņ, saņemies, šauras manas duraviņas.
God came in a star-strewn coat.
He came in cautiously, narrow is our door.
8 Pūti, pūti, Ziemelīti (latviešu tautasdziesma)
8 Blow, Blow, Northwind (Latvian folk song)
Blow, blow, Northwind, kalado, kalado,
On the eve of Winter Solstice, kalado, kalado,
Silver rain fell this night.
All little twigs wear silver caps. All little twigs wear silver caps,
All night long candles burn in silver candlesticks.
Softly the moon lights the way for the sun’s
escorts:
The sun wakes up from her sleep and cames to
warm the earth.
Pūti, pūti, Ziemelīti, kalado, kalado,
Ziemas svētku vakariņu, kalado, kalado.
Sidrabiņa lietiņš lija Ziemas svētku vakariņu,
Visi sīki žagariņi sidrabiņu vizināja.
Visi sīki žagariņi sidrabiņu vizināja,
Visu nakti sveces dega sidrabiņa lukturos.
Mēnestiņis ceļu rāda saules meitas vedējiem.
Saule deva savu meitu no veļiem šai zemē.
Pūti, pūti, Ziemelīti, Ziemas svētku vakariņu.
Klētī pūti rudzus, miežus, stallī bērus kumeliņus.
Blow, blow, Northwind, on this solstice eve,
Blow in rye, blow in wheat, blow in dappled colts!
17
Ejam bišu klausīties Ziemas svētku vakariņu,
Ja bitītes daiļi dzieda, tad būs silta vasariņa.
Kam tie svēti svētki nāca, kam tā lielā Liela
diena?
Svētki nāca svētīties, Liela diena lielīties.
I baked a hundred buns, ready for the feast,
Mummers came by the hundreds, some were tall,
others small.
Let’s go listen to the beehive on this solstice eve!
If the bees sing sweetly, summer will be warm.
Why did winter solstice come, why did Easter
come?
Winter came to sanctify, Easter came to boast.
Pūti, pūti, Ziemelīti, Ziemas svētku vakariņu.
Blow, blow, Northwind, on this solstice eve!
9 Libera me, Domine (fināls)
9 Libera me, Domine (finale)
Aldonis Kalniņš
ZIEMASSVĒTKU MISTĒRIJA
kantāte solistiem, korim un kamerorķestrim
instrumentējis Andrejs Jansons
Aldonis Kalniņš
WINTER SOLSTICE MYSTERY
cantata for soloists, mixed choir and chamber
orchestra, orchestrated by Andrejs Jansons.
10 Prelude (Latvian folk song)
Simtu cepu kukulīšus, Ziemas svētkus gaidīdama,
Simtiem nāca budelīši, citi lieli, citi mazi.
10 Ievads (latviešu tautasdziesma)
Kas tur kliedza, kas tur sauca aiz Daugavas siliņā?
Zaķīt’s pūta ledus tauri, Ziemas svētkus
vēstīdams.
11 Svētki nāk (latviešu tautasdziesma)
Svētki nāk, svētki nāk, ko tie svētki atnesīs?
Lieldienīte atiedama atnes zaļu zelmenīti.
Svētki nāk, svētki nāk, ko tie svētki atnesīs?
Ziemas svētki atnākdami nāca sauli modināt,
Nāca sauli modināt, dziļu tumsu kliedināt.
18
Who cried, who bellowed in the woods by the
river Daugava?
The hare blew his ice horn, proclaiming
Winterfest.
11 Winterfest is Coming (Latvian folk song)
Winterfest is coming! What will it bring?
Spring fest brings greening fields,
Winterfest comes to wake the sun
And to push the darkness away.
Svētki nāk, svētki nāk rakstītām kamanām,
Ziemas svētki atnākuši izrakstītām kamanām.
Tekat bērni lejiņā, velkat svētkus kalniņā.
Winterfest has arrived in an adorned sleigh!
Run, children, down the hill, help pull Winterfest
up the hill!
Cepu, cepu kukulīšus, citus lielus, citus mazus,
Ko dos ciemiem, kas būs pašiem? Kas maziem
bērniņiem?
I bake buns by the hundreds, some are big,
others small.
Dancers come by the hundreds on this solstice
night.
Great harm came to my poor bacon buns:
They got burned on both ends, and cats gnawed
out the meat.
What can I offer our guests, what will be left for
the children?
12 Apvilksimies svešas drānas
(Olafs Gūtmanis)
12 Let Us Dress in Foreign Garb
(Olafs Gūtmanis)
Apvilksimies svešas drānas, iesim šonakt
budeļos.
Pielaikosim senās maskas, savas noņēmuši nost.
Let us dress in foreign garb, let us roam this night
disguised.
Let us try on other masks and leave our own aside.
Pati saule apvilkusi tumsas drānas, tumsas
masku.
Izdziedāsim svešas dziesmas, noklusēsim savējās,
Arī saule savu dziesmu tumsā dziedāt kavējas.
The sun itself hides behind dark veils and masks.
Let us vocalize in foreign sound, silencing our
native song.
The sun also hesitates to sing her song in
darkness.
Pati saule, zelta muti, tumsai līdzi klusē senu
tumsas dziesmu.
Pati saule prot to spēli, augu nakti budelīšos.
Izspēlēsim visas spēles, kas starp tumsu un starp
mums.
Izspēlēsim budelīšos, kamēr dziļa ziema tumst.
In the darkness, the sun keeps her golden mouth
mute
While it wears a black mask on the longest night.
Let us play all the games between ourselves and
darkness,
Let us play masked games through the winter’s
dark!
Simtiņš nāca danču bērnu Ziemas svētku vakarā.
Pīrāgam, nabagam, liela skāde notikusi:
Abi gali apdeguši, kaķi gaļu izgrauzuši.
19
13 Lēni, lēni Dieviņš brauca
(latviešu tautasdziesma)
Dieviņš stāv aiz vārtiem nosvīdušu kumeliņu.
Nāc, Dieviņ, saņemies, šauras mūsu duratiņas.
13 Slowly, Gently, God Drove
(Latvian folk song)
Slowly, gently God came, driving down the hill.
His gray steed tired, his sleigh broken.
Break the kindling, fan the flame, let God into
the room!
God stands at the gate with his sweating steed.
Welcome, God, come inside! Narrow is our door.
Ar Dieviņu sanācām, ar Dieviņu šķiramies,
Ar Dieviņu lai palika šī svētīta istabiņa.
With God we have come, with God we will depart,
With God we now leave this blessed room.
14 Budelīši nosaluši (latviešu tautasdziesma)
14 Mummers are Freezing (Latvian folk song)
Budelīši nosaluši visu nakti maldījās
Pa krūmiem, pa mežiem, pa arumu arumiem.
Mummers are freezing, roaming all night
Through bushes, through woods, over furrowed
fields.
They roamed all night till they saw a flickering light.
They saw blue smoke rising, knew that cabbage
soup was cooking.
Le us go to that house, lads, there we will be
welcome.
Lēni, lēni Dieviņš brauca no kalniņa lejiņā,
Piekūst Dieva sirmi zirgi, salūst slēžu kamaniņas.
Lauziet skalus, pūtiet guni, ladiet Dievu istabā,
Visu nakti maldījās, līdz ierauga uguntiņu.
Tur kūpēja zili dūmi, tur būs mīksti kāpostiņi.
Iesim, puiši, tais mājās, tur būs silta istabiņa.
20
15 Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
(Jānis Poruks)
15 White Snow Falls on Green Fir Branches
(Jānis Poruks)
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, un maigi
dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis, un sirds tā laimīgi
pukst man.
White snow falls on green fir branches,
And gently singing ticks the clock.
Round about the lights are shining,
And joyously my heart responds.
Kaķenītei bērns pazuda Ziemas svētku vakarā,
Iet kaķīte raudādama, savu bērnu meklēdama.
Ko, kaķīte, tu raudāji Ziemas svētku vakarā?
Visi purvi pieplūduši ar kaķītes asarām.
16 Mother Cat Lost Her Child
(Latvian folk song)
Mother cat lost her child on a solstice eve.
Crying, she walks around, looking for her child.
Why, kitty, must you cry on this festive night?
All the bogs are flooded with cat mother’s tears.
17 Eglīte, māsiņa (Herberts Dorbe)
17 Little Fir Tree, Little Sister (Herberts Dorbe)
Eglīte, māsiņa, Ziemsvētku vakarā, cik gan tu
skaista un cēla.
Tu mūsu vidiņā, priecīgo pulciņā, kamēr nāks
naksniņa vēla.
Laukā mirdz zvaigznītes, zaros tev svecītes,
prasi, kur mana rota.
Eglīte, māsiņa, tu manā sirsniņā, cerība tevis
dota.
Little fir tree, little sister, how beautiful you are
on Christmas Eve!
You’re in our midst, happily with us, late into
the night.
Outside is starlight, candles in your branches,
but where is my trimming?
Little tree, my little sister, you trim my troubled
heart with hope.
18 Kas tur rībina?
(latviešu tautasdziesma)
Kas tur rībina aiz nama durvju?
Ķekatas, ķekatas grib nākt iekšā,
Grib nākt iekšā, grib padancot.
18 Who is There, Rattling My Door?
(Latvian folk song)
Who is there, rattling my door?
Mummers and tricksters want to come in.
They want to come in, they want to dance.
19 Labvakaru, saimeniece
(latviešu tautasdziesma)
19 Good Evening, Hostess
(Latvian folk song)
Labvakaru, saimeniece, vai gaidīji budelīšus?
Ja gaidīji budelīšus, atver durvis līdz galam.
Ai, nama māmiņa, tavu jaukumiņu:
Visi tavi vārtu stabi sidrabiņa lapiņām.
Good evening, hostess, will you welcome us?
If you do, please open your door!
Oh, hostess, how beautiful!
All your gateposts have silvery hats.
16 Kaķenītei bērns pazuda
(latviešu tautasdziesma)
21
Saņemat danča bērnus, neba mēs daudz bijām,
Bijām pieci, bijām seši, līdz trešam desmitam.
Lūdzama māmiņa, laid bērnus iekšā,
Ķekatu bērniem kājiņas sala.
Welcome us dancers, we’re not many –
Five or six, could be thirty.
We beg you, mother, allow us inside,
We are your children, our feet are freezing.
Labvakaru, nama māte, vai būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa, tad būs jauka valodiņa.
Good evening, hostess, is your room warm?
If it is, our visit will be good.
Divām mājām garām gāju, trešajā iegriezos;
Te bij jauna saimeniece, te bij jauka istabiņa.
Dzelzu durvis, vara grīda, sudrabiņa stenderītes.
I by-passed two dwellings, entered the third.
I found a pretty lady, I found a pretty room:
Iron doors, copper floor, silver posts and beams.
20 Kur, māmiņa, tavas meitas?
(latviešu tautasdziesma)
20 Mother, Where are Your Daughters?
(Latvian folk song)
Mother, where are your daughters? I don’t see
them round about!
My daughters are working in the weaving room.
Kur, māmiņa, tavas meitas, ka neredz staigājot?
Manas meitas iebēgušas dzīpariņu kambarī.
Visi ļaudis tā vien teica, tais mājās čaklas meitas.
Nu atnācu, nu redzēju tencinātās mātes meitas.
Viena pati karotīte, tā pat melna, nemazgāta,
Raiba kuce, kuplu asti, tā bij trauku mazgātāja.
Budelīti, tēvainīti, nenāc meitu istabā,
Meitas drēbes noplēsīs, sev pūriņu darīdamas.
Saiminiekam pieci puiši, visi lieli gulētāji,
Jānis visu raženais pašā cepļa dibenā.
22
The folks kept on saying, in this house the girls
work hard.
Then I went there, then I saw them, those hardworking girls:
I saw one small spoon, it was unwashed and grimy,
A spotted bitch with a bushy tail was licking the
dishes clean.
Masked man, gentle man, do not enter the girls’
room.
They’ll rip off your garments to fill their hope
chests with your things.
The master has five sons, all are big sleepers.
Jānis, the favorite, sleeps deep inside the kiln.
Nāc ārā, cepļa guļa, vai tev mute nomazgāta?
Vai tev mute nomazgāta, vai galviņa izsukāta?
Come on out, sleepy head, wash your hands and
face!
Is your face shining clean? Is your hair nicely
brushed?
Parādi, tēviņi, kur linu druva,
Lai vara ķekatas zālīti mīt.
Lec, ķekata, kur lēkdamis,
Lec kāpostu dārziņā,
Nomin visas sīkas nātres,
Lai aug balti kāpostiņi.
Mummer man, gentle man, flog my daughterin-law.
She is lazy, she won’t spin the linen wads.
I’ll give you a pair of mittens if you’ll teach her
how to work.
Maybe she’s lazy, but she’s pretty, blooms like
a rose in the garden.
Daddy, show us your flax fields,
So the mummers can trample the weeds.
Jump mummer, wherever you will,
But jump into my cabbage field,
Trample down the sprouting weeds
So that the cabbage can grow.
21 Nākat, puiši, nākat, meitas
(latviešu tautasdziesma)
21 Come Lads, Come Maidens
(Latvian folk song)
Nākat, puiši, nākat, meitas, leksim visi ķekatās!
Come on lads, come on maidens, let’s go
mummering!
Trample out all the weeds so the crops can grow
clean.
Budelīti, tēvainīti, nokul manu vedekliņu,
Slinka mana vedekliņa, nevērpj linu pakuliņas.
Es tev došu cimdu pāri par vedeklas kūlumiņu.
Kaut ar’ slinka, toties daiļa, zied kā roze dārziņā.
Izmin usnes, izmin nātres, lai aug tīra labībiņa.
22 Ķekatā, ļekatā (latviešu tautasdziesma)
22 Mummers (Latvian folk song)
Ķekatā, ļekatā, leksim kāļu dārziņā.
Minu usnes, minu nātres, minu visas sīkas zāles,
Mummers, tricksters, let’s jump into the garden,
Trample thistles, trample nettles, trample all the
weeds!
So that the turnips and cabbages may grow with
nice, thick leaves.
Ķekatā, ļekatā, ķekatā, ļekatā,
Lai aug kāļi, kāpostiņi rūtainām lapiņām.
23
Pūti, pūti, Ziemelīti, Ziemas svētku vakarā,
Klētī pūti miežus, rudzus, stallī bērus kumeliņus.
Blow, blow Northwind, on this solstice eve,
Blow wheat and rye into the granary, strong colts
into the barn.
Es pielēcu aitu stallim, kalado, kalado,
Dievs dev’ mazus sprogainīšus.
Es pielēcu govju stallim, kalado, kalado,
Dievs dev’ raibas raibelītes.
Es pielēcu zirgu stallim, kalado, kalado,
Dievs dev’ bērus kumeliņus.
Lai aug kāļi, kāpostiņi, ķekatā, ļekatā.
I trampled down the sheep stall,
God brought wooly lambs.
I trampled down the cow shed,
God brought little calves.
I trampled down the horse barn, kalado, kalado,
God brought dappled colts.
May the turnips and the cabbage heads grow big.
23 Budelīši gaļu prasa
(latviešu tautasdziesma)
23 Mummers Beg to Give Them Meat
(Latvian folk song)
Budelīši gaļu prasa, man gaļiņas vairs nevaid’.
Mummers beg to give them meat, I don’t have
any meat.
The children ate all the meat, left the bones in
the pot.
Housemother, you know what the mummers need:
Roasted meat, white bread, slowly cooked
cabbage heads.
Bērni gaļu apēduši, kauli katla dibenā.
Zini, zini, saimeniece, ko vajag budeļam,
Ceptas gaļas, baltas maizes, sutinātus
kāpostiņus.
Ēdat, bērni, sāl’ ar maizi, kur man bija gaļas
ņemt?
Bērni gaļu apēduši, kauli vien palikuši.
Saimeniece siļķi cepa pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti vai nepuksti, drusciņ gaļas ar’
vajag.
24
Mummer children, eat your bread with salt,
where would I get meat?
My children ate all the meat, left the bones
behind.
The housewife fried a skinny herring, groaning
and complaining.
You may groan all you want, still we’d like some
meat.
Ne gaļas labade ķekatas lēca, liniņu labadi, balt’
avetiņu.
Neguļu, neguļu Ziemsvētku nakti, lai mani liniņi
veldrē nekrīt.
Mummers didn’t dance for meat to eat,
They danced for the good of flax and lambs.
I won’t sleep on solstice night so my flax won’t
get lodged.
24 Kaut kur ielas malā bērniņš
(Aldonis Kalniņš)
24 Somewhere by the Roadside
(Aldonis Kalniņš)
Kaut kur ielas malā bērniņš pastiepj roku,
Somewhere by the roadside a child holds out
his hand,
But people hurry past him, they don’t have any
time…
Somewhere in the distant heavens bells ring out,
Grownups and children in a happy mood, are
rushing by…
Tomēr visi garām steidzas, laika nav…
Kaut kur tālāk debess tālēs zvanu skaņas,
Lieli, mazi svētku gaidās garām steidz…
Visos logos sveču liesmas, siltas, līksmas,
Rociņa pēc maizes lūdz.
Tikai retais līdzcietīgi uzmet skatu
Un tad atkal tālāk dodas, tāds ir laiks…
In every window happy candle flames flicker,
While out in the cold a little hand begs for bread.
Only scarcely someone casts a pitying glance
But then moves on saying, “Such are the times”.
Visos logos sveču liesmas, siltas, līksmas,
Rociņa pēc maizes lūdz, asariņas sniegā krīt.
In every window happy candle flames flicker,
A little hand begs for bread. Tears fall in the snow.
25 Padanco, saimeniek
(latviešu tautasdziesma)
25 Dance, Peasant
(Latvian folk song)
Padanco, saimeniek, vecā gada vakarā,
Lai dancoja tavi zirgi pavasari tīrumā.
Dance, peasant, dance on this solstice eve,
So your steeds too will dance when spring comes
around.
Winterfest has come at last and ruined my boots.
Three days and three nights I danced and didn’t
sleep a wink.
Ziemas svētki atnākuši, pastaliņu plēsējiņi,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas ne miedziņa
negulēj’.
25
Nedomā, nama māte, ka es nācu gaļas dēļ,
Es nenācu gaļas ēst, nācu savas lustes dēļ.
Danco, lāci, saimeniece makās!
Šķiņķi gaļas, klaipu maizes, trīs pimberi naudas.
Good hostess, don’t think I came here just to eat!
I came to have a good time.
Dance, big bear, the hostess will pay you!
A piece of ham, a loaf of bread, and three
copper coins.
Padanco, padanco, Ziemas svētku vakarā.
Dance, dance on this solstice eve!
26 Ziemassvētki, Ziemassvētki
(latviešu tautasdziesma)
26 Winterfest
(Latvian folk song)
Ziemassvētki, Ziemassvētki, sen mēs jūs gaidījām,
Atnācāt, aiziesiet pēc trijām dieniņām.
Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemas svētki,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas, iet pa kalnu
dziedādami.
Winterfest, Winterfest, we waited long for you.
You came, then departed after three short days.
Slowly came, quickly went that lavish fest.
Three days and three nights, then went singing
over the hills.
Nākat atkal citu gadu, mēs jūs atkal gaidīsim!
Un tā vienmēr, gads aiz gada, līdz baltai mūžībai.
Come again another year, we will wait for you!
And so on, from year to year, until eternity.
Astrīdas Stahnkes tulkojums
26
Translations by Astrīda Stahnke
LATVIEŠU KOMPONISTU KANTĀTES
Ievads
Ņujorkas latviešu koris – tā īpaša vērtība bijušajā
latviešu trimdas un Latvijas mūzikas kultūrā.
Šī latviešu amatierkora mākslā nozīmīgā kora
kolektīva veikumu pat grūti pārvērtēt, jo ar
to saistās daudzu simtu cilvēku – dziedātāju,
diriģentu, komponistu, mūziķu instrumentālistu
un orķestru likteņi kora mītnes zemē Amerikā,
arī citviet pasaulē, kur skanējušas koristu balsis.
Lai arī kādas koncertprogrammas kora muzikālā
dvēsele un ilggadējais diriģents Andrejs Jansons
kopā ar saviem dziedošajiem domubiedriem
kora vairāk nekā 35 darba gados iecerējis,
nemainīgas ir palikušas šī mākslinieciskā
kolektīva pamatvērtības – milzīgā cieņa un
uzticība latvietībai un latviešu mūzikai. Koris
gadu gaitā audzis un pilnveidojies, sūrā darbā
spējis sasniegt respektējamas mākslinieciskas
virsotnes, par ko liecina plašā repertuāra
amplitūda – no vienkāršas tautasdziesmas
apdares līdz pat latviešu klasiskās operas
pērles – Alfrēda Kalniņa Baņutas un apjomīgu
un sarežģītu vokāli instrumentālo lielformas
darbu – oratoriju un kantāšu iestudējumiem.
Turklāt tas darīts atzīstamā profesionālā līmenī.
Apbrīnojama ir kora vadītāju un dziedoņu
nerimtīgā spēja rast ciešu saikni ar saviem
klausītājiem tuvu un tālu; arī ar latviešu
komponistiem Amerikā un Latvijā. Korim gadu
gaitā izveidojušās vairākas nozīmīgas tradīcijas.
Viena no tām – gadskārtēji Adventa koncerti,
ko koris rīko jau turpat 25 gadus. Katrā šajā
gadskārtējā koncertā tiek dziedāts kāds īpaši
pasūtināts latviešu komponistu skaņdarbs,
tā sevišķi rosinot un mudinot mūsu jaunākās
paaudzes skaņražus. Visi šie sacerējumi
izskanējuši koncertos, lielākā daļa ierakstīti
kompaktdiskos. Šis ir jau piektais latviešu
komponistu Ziemassvētku kantāšu tvarts, ko
koris nodod klausītājiem vērtēšanai. Tā dziedoņi
īsteno savu galveno, pašu deklarēto misiju –
popularizēt latviešu komponistus un viņu radīto
mūziku pasaulē. Koristiem katrs šāds koncerts
ir īpaša atbildība un pārdzīvojums, jo viņi
tiem rūpīgi un ilgi gatavojas, katru svētdienu
sanākot kopā Jonkeru baznīcā četru stundu
mēģinājumā. Ne vienmēr ir viegli svētdienas
rītā agri celties un doties ceļā – dažam tuvākā,
dažam tālākā, dažam – ļoti tālā. Ir arī koristi, kuri
ceļā uz un no mēģinājumiem pavada pat četras
piecas stundas…
Nu jau daudzu gadu garumā Ņujorkas
latviešu korim, Latvijā sadarbojoties ar mūsu
valsts koriem, solistiem un orķestriem, koncerti
notiek Rīgas Latviešu biedrībā, pasaulē vecākās
latviešu sabiedriskās organizācijas (dibināta
1868. gada 2. martā) namā, vietā, kur likti
pamati Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem,
latviešu profesionālajai koncertdzīvei un teātra
mākslai, Latvijas Zinātņu akadēmijai, vietā, kur
1873. gada I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku
atklāšanas koncertā pirmo reizi bijīgi un tajā
pašā laikā cildeni izskanēja Baumaņu Kārļa
vienkāršā dziesma Dievs, svētī Latviju! – nākamā
mūsu valsts himna.
27
Kantāti Ziemassvētku vakarā solistiem,
jauktajam korim un kamerorķestrim
amatierkoru un baznīckoru iespējām izveidoju
kā kaleidoskopu, kur Ziemassvētku vakarā
iegaismojas dažādas situācijas – draudze
baznīcā dzied Eņģeļa vēsti, kas stāsta par Kristus
dzimšanu; citviet skan nedaudz teoloģiski
skaidrojošā Tilts, kas atklāj Pestītāja dzimšanas
nozīmi; tālu projām, trimdā, ir vīrs, kurš dzied
Trimdinieka mātei – par vientulību, esot tālu
prom no savas dzimtenes, ģimenes; vēl citviet
kā noslēgums izskan liriski romantizētā dziesma
Ziemassvētku vakarā – aicinājums pieņemt
Kristu – atver sirdi, atver durvis Ziemassvētku
vakarā, lai pie Tevis Mīlestība šovakar tiek
ielūgta! Šīs četras dziesmas savieno trīs
instrumentālas interlūdijas – tradicionālo
Ziemassvētku korāļu melodijas, kuru laikā
klausītājs domās aicināts pārcelties uz nākamo
dziesmu, citu vietu kaut kur plašajā pasaulē.
Teksta avoti – dažādi četri dzejnieki – Nahum
Tate, Marija Riekstkalna, Arturs Cīrulis, Veronika
Lācekle. Kantāte komponēta 2008. gadā
pēc Ņujorkas latviešu kora pasūtinājuma.
Pirmatskaņojums notika 2008. gada 7.
decembrī Jonkeru baznīcā, Ņujorkā (ASV),
piedaloties Ņujorkas latviešu korim un Bronksas
kamerorķestrim diriģenta Andreja Jansona
vadībā.
Ēriks Ešenvalds
28
Manas Ziemassvētku kantātes konceptuālā vīzija:
…esmu baznīcā, man pāri liecas dievišķās
velves, svecīšu smarža mierinot silda, un
pretī no altāra raugās krustā sistais Jēzus. Ir
Ziemassvētki, un prātā nāk Libera me…
Tad kādā attālā manas (Tavas) esības stūrītī
sarosās sen piemirsti tēli, kuri uzrunā jutekliski
un spēcīgi; es redzu – caur dziļu, piesnigušu
mežu šurp nāk budēļi, nedaudz biedējoši, tomēr
bezbēdīgi un jautri. Tie ved mani sev līdzi uz
vecu lauku sētu, kur, skala uguns apspīdēts, vīd
mielasts ar zirņiem, pīrāgiem un cūkas šņukuru.
Kur priecājas, dzied un dejo, iet senās rotaļās,
kur, zīlējot nākotni, apcerīgi vēro pavarda
liesmas un lej laimes, kur mīļi gaidīts un pie
galda laipni lūgts ir arī Dieviņš pats, ar kuru,
plecu pie pleca sēžot un līksmojot, man prātā
nāk Libera me…
Valts Pūce
Ziemassvētku mistērija ir atgriešanās bērnībā,
dziļos laukos, tālu no dzīves spožuma, taču
Ziemassvētki atstājuši neizdzēšamas zīmes
manā atmiņā…
Ziemas tuvošanās, aizvien īsākas dienas, sals,
dažkārt pat stindzinošs; sniegs, kas visu man
aptveramo pasauli – laukus, mežus, tuvējās
mājas – pārvērta vienā baltā nebeidzamā
pasakā…
Agrīnā tumsa, tumši zilās debesis, zvaigžņu
pulki, mēness apmirdzētais, vizuļojošais sniegs,
siltums mājās, sprēgājošā uguns plītī vai krāsnī,
petrolejas lampu gaismā pavadītie vakari…
Un agros rītos, tuvāk vai tālāk, nelaimīgo
rukšu izmisīga kviekšana, ugunskuri uz viņu
mugurām, sviluma smārds…
Un, kad beidzot mājās jūtama īpaša
satraukuma pilna steiga, kad tiek cepts un
vārīts un visu māju piepilda tikko ceptas maizes
klaipu, pīrāgu, svaigas gaļas smaržu sajaukums,
tad jau svētki aizdurvē!
Un eglītes parādīšanās istabā, pušķošana,
eglītes rūgtenā smarža, svecīšu mirdzums un
vēl, un vēl, un vēl…
Un kur tad vēl brauciens uz baznīcu, zvanu
aicinošās skaņas, ērģeļu svinīgās balsis, korāļi,
dziesmas, bet pie baznīcas durvīm arī lūdzēji…
Tas viss jaucas un mijas ar dažādām
izdarībām: ar bluķa vilkšanu, ar budēļos iešanu,
auglības pievilināšanu, slinku meitu un puišu
apdziedāšanu, dancošanu, kopā radot mazā
cilvēciņa dvēselē milzīgu pārdzīvojumu gūzmu –
kā kaut kas neikdienišķs, mistisks, vilinošs, īpašas
gaismas apmirdzēts notikums.
Un vai tad nē? Mēs taču svinam Jēzus Kristus
piedzimšanas, miera un mīlestības svētkus
vienlaikus ar saules atgriešanās svētkiem.
Tās ir brīnišķīgas izjūtas, kas rodas, dziedot
vai klausoties Klusa nakts, svēta nakts, viss tik
kluss… Jēzus silītē dus. Vai Katru gad` no jauna
Kristus bērniņš nāk pie mums zemē ļaunā un mūs
svētīt sāk. Šķiet, ka tu kļūsti tīrāks, atbrīvotāks,
cildenāks.
Un dabā ziemas saulgrieži, šī varenā, cilvēkam
neaptveramā tumsas un gaismas mūžīgā un
nebeidzamā cīņa…
Man ir nereāla vēlēšanās: lai klausītājs būtu
aktīvs un uztvertu dzirdēto kopā ar iztēli, jo katra
glezniņa slēpj sevī reālu darbību, kas virza visu
notikumu gaitu iespējami loģiskā secībā – no
zaķīša vēstījuma, ka svētki nāk, līdz noslēgumam
ar domu, ka pēc gada tiksimies atkal, un tā
vienmēr gads aiz gada, līdz baltai mūžībai.
Darbu ierosināja mūziķis, komponists,
diriģents ar fantastisku enerģiju un spītību
Andrejs Jansons. Ar atbildi gan vilcinājos tik ilgi,
ka atteikt jau būtu bijis negodīgi. Esmu viņam
pateicīgs par uzticēšanos. Ļoti. Paldies, Andrej!
Milzīgs paldies arī Ņujorkas latviešu korim par
ieguldīto darbu un laiku, kas vienmēr gatavs
realizēt sava diriģenta trakās idejas latviešu
mūzikas popularizēšanā.
Aldonis Kalniņš
Komponisti
Ēriks Ešenvalds (dz. 1977)
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā
ieguvis bakalaura grādu (2002) un maģistra
grādu (2004) kompozīcijā pie profesores
Selgas Mences. Papildinājies starptautiskās
meistarklasēs, to skaitā latviešu jauno mūziķu
meistarkursos Ogrē (2000, 2002) pie Martina
Hermana (Herman), De Villecroze vasaras
akadēmijā Francijā pie Ričarda Denjelpūra
(Danielpour, 2001), Česki Krumlovā, Čehijā pie
Maikla Finisija (Michael Finnissy), Gija Reibela
(Guy Reibel) un Mareka Kopelenta (Marek
29
Kopelent, 2001), Vācijā pie Klausa Hūbera (Klaus
Huber), starptautiskajā Gaudeamus mūzikas
nedēļā Amsterdamā, Nīderlandē pie Trevora
Višārta (Trevor Wishart), Deivida Lenga (David
Lang), Ričarda Ērsa (Richard Ayres) (2003),
Francijā pie Džonatana Hārvija (Jonathan
Harvey), Filipa Manurī (Philippe Manoury) (2004),
Norvēģijā pie Ūles Licova-Holma (Ole LützowHolm) un Nilsa Henrika Asheima (Nils Henrik
Asheim) (2005/2006), u. c.
Izpelnījies Jāzepa Vītola (1999, 2002),
muzikālā centra Vernisāža un Latvijas Jaunrades
fonda (2000), Latvijas Kultūras ministrijas
stipendijas (2003, 2004). Apbalvots ar
Honourable Mention diplomu Starptautiskās
Klarnešu asociācijas rīkotajā kompozīciju
konkursā Maiami, ASV (par darbu Iespaidi
Sāremā, 2000). Saņēmis Lielo mūzikas balvu
`2005. Ieguvis pirmo vietu 2006. gada
International Rostrum for Composers jauno
komponistu kategorijā (kora darbs Légende de
la femme emmurée (Leģenda par iemūrēto sievu)),
otro vietu Latviešu oriģināloperu konkursā
(ideja par operu Iemūrētie, 2008). Kembridžas
Universitātes Trīsvienības koledžas rezidējošais
komponists (2011–2013). Kopš 2002. gada ir
Latvijas Komponistu savienības biedrs.
Mūzika skanējusi festivālā Young. Euro. Classic
Berlīnes Konzerthaus (2002), XIII Starptautiskajā
garīgās mūzikas festivālā Rīgā, festivālā
Klangspuren Austrijā, XII latviešu ērģeļmūzikas
festivālā (The XII Latvian Organ Music
Festival) Ņujorkā, ASV (2005), Starptautiskajā
ģitārmūzikas festivālā (Internationales Gitarren
30
Festival Münster) Minsterē, Vācijā (2006), Rīgas
Operas festivālā (2008), XXIV Vispārējos latviešu
Dziesmu svētkos (2008).
Valts Pūce (dz. 1962)
Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas
vidusskolu (1969–1980) un Jāzepa Vītola Latvijas
Valsts konservatorijas Kora diriģēšanas nodaļu
(1980–1987, pedagogi profesors Juris Kļaviņš,
docents Ilgvars Matrozis, profesors Mendelis
Bašs). Apguvis kompozīciju pie profesoriem
Paula Dambja, Selgas Mences un Pētera Plakida.
Vadījis vairākus amatierkorus. 1986. gadā
nodibinājis ansambli Marana, kam veidojis
vairākas programmas, ar kurām koncertējis
Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Anglijā,
Austrālijā, Krievijā un citviet. Savukārt 2006.
gadā nodibina Pūces etnogrāfisko orķestri, ar kuru
viesojies Vācijā, Moldovā, Gruzijā, saprotams,
Latvijā. Sacerējis mūziku dramatisko teātru
iestudējumiem, kā komponists un režisors
veidojis arī muzikālas videofilmas, komponē
mūziku TV seriāliem, bērnu izrādēm, mūziklus,
kora mūzikas ciklus, instrumentālo mūziku kokļu
ansambļiem, pūtēju kvartetam, veidojis vairākas
Ziemassvētku programmas.
Latvijas Komponistu savienības biedrs kopš
2006. gada.
Aldonis Kalniņš (dz. 1928)
Latvijas Valsts konservatorijā kompozīciju
mācījies pie profesora Pētera Barisona,
1954. gadā absolvējis profesora Valentīna Utkina
kompozīcijas klasi. Strādājis par pedagogu
Jelgavas mūzikas vidusskolā un Latvijas Valsts
konservatorijā. Ilgus gadus (1959–1990) bijis
izdevniecības Liesma mūzikas redaktors.
Par savu nozīmīgo darbu, īpaši latviešu kora
mūzikas laukā, saņēmis vairākus apbalvojumus,
viņam piešķirts Nopelniem bagātā mākslas
darbinieka goda nosaukums (1972) un jau
neatkarīgās valsts laikā – Triju Zvaigžņu ordenis
(2002).
Kā atzīst muzikoloģe, habilitētā mākslas
doktore, profesore Lolita Fūrmane,
Aldoņa Kalniņa daiļrade ir cieši saistīta ar
tautasdziesmu, tās vākšanu un radošu pārtveri.
Lirisms, reizē sirsnīgs un rāms vērojums, ko
bagātina žanra elementi, ar smalku kora
pazinēja roku izstrādāts – tās ir īpašības, kas
saistās ar komponistu pirmām kārtām. Latviešu
tautasdziesmu apdares ieņem nozīmīgu vietu
viņa daiļradē, no tām veidotas gan gleznas,
pastorālas noskaņu kompozīcijas, gan raksturā
jestrākas sadzīves ainiņas, bet tās visas vieno
saikne ar melngailisko tradīciju un reizē jauno
folkloras vilni latviešu mūzikā 20. gadsimta
60. gados. Aldoņa Kalniņa kora dziesmas kopš
1960. gada skanējušas vairākos Vispārējos
latviešu Dziesmu svētkos. Komponistam nav
sveša arī dramatiska izteiksme, tā vairāk atklājas
viņa oratoriālajos sacerējumos. Savukārt
simfoniskajos darbos latviešu mūzikas pētnieki
jau atzīmējuši saikni ar Alfrēda Kalniņa un Pētera
Barisona simfoniskajām partitūrām. Aldonis
Kalniņš radījis arī daudz bērnu dziesmu.
Latvijas Komponistu savienības biedrs no
1957. gada.
Kori
Ņujorkas latviešu koris (diriģenti Andrejs
Jansons un Laura Padega Zamura)
Ņujorkas latviešu korim, kura mājvieta ir
Ņujorkas latviešu draudzes Jonkeru baznīca,
ir bagāta vēsture. Tas dibināts 1975. gadā ar
mērķi saglabāt un popularizēt latviešu mūziku,
kā arī sekmēt jaunu skaņdarbu radīšanu. Koris
iestudējis daudzas programmas, tā repertuārā
Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo latviešu un
cittautu komponistu dažādu formu skaņdarbi,
tautasdziesmu apdares. Īpaši jāizceļ vērienīgais
projekts – pirmās latviešu klasiskās operas –
Alfrēda Kalniņa operas Baņuta atskaņojums
Ņujorkas Kārnegi zālē, pēc tam arī Minsterē,
Vācijā, vēlāk Milvokos, Amerikā. Mūzikas
draugiem jo spilgtā atmiņā palikusi kora triumfālā
viesošanās Latvijā 1989. gadā, kad koristu
balsis Atmodas gaisotnē skanēja pārpildītajā
Latvijas Nacionālajā operā, citviet Rīgā, kā arī
Valmierā. Nākamajā gadā viņi jau Rīgā bija
Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki.
Šajos gados korim izveidojusies cieša sadarbība
ar Latvijas koriem, solistiem, orķestriem, koris
daudzus uzņēmis arī Ņujorkā. Koris regulāri
piedalās dažādos koncertu un skaņu ierakstu
projektos, ir regulārs latviešu Dziesmu svētku un
Dziesmu dienu dalībnieks ASV, Kanādā un Latvijā.
Sadarbībā ar labākajiem Latvijas koriem un
orķestriem koris veicis pāri par desmit CD un DVD
ierakstus. Par visām šīm gaitām plaši lasāms korim
veltītajā grāmatā Dziesmu laivā sasēduši (2012).
31
32
Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā
Ģilde jauniešu koris Balsis (mākslinieciskais
vadītājs un galvenais diriģents Ints Teterovskis)
Koris dibināts 1987. gadā un ir viens no
labākajiem Latvijas koriem. Korī dzied ap
40 studentu un dažādu profesiju cilvēki no
Rīgas. Koris ar panākumiem uzstājas Latvijas
koncertzālēs, dievnamos un labdarības
koncertos, kā arī ārvalstīs – no Norvēģijas līdz
Spānijai, no Krievijas līdz ASV. Ar panākumiem
piedalījies starptautiskos konkursos Šveicē,
Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā, Austrijā, Latvijā,
daudzkārt plūcis laurus Vispārējo latviešu
Dziesmu svētku koru karos, saņēmis Latvijas
Republikas Kultūras ministrijas un citas balvas.
Kora repertuārs ir ļoti plašs – no Renesanses
līdz mūsdienām, no tautasdziesmu apdarēm,
no a cappella darbiem līdz izvērstām vokāli
instrumentālām lielformām ar simfoniskā
orķestra vai ērģeļu pavadījumu. Klausītājiem
simpatizē kora un diriģenta atraktīvais
priekšnesums, īpašu ievērību guvuši
gadskārtējie Ziemassvētku koncerti Anglikāņu
baznīcā, labdarības koncerti Latvijas dievnamos
un kultūras centros.
Austrums regulāri piedalās festivālos un sniedz
koncertus daudzās Latvijas pilsētās, dziedot
baznīcās, mūzikas skolās un kultūras centros.
Kamerkoris savās koncertprogrammās iekļauj
dažādu stilu skaņdarbus, īpaši pievēršoties
baroka mūzikai, latviešu kormūzikas klasikai,
XX–XXI gadsimta mūzikai un latviešu
tautasdziesmu apdarēm.
Vairāki kora muzikālie projekti ir
pārtapuši ikgadējās tradīcijās. Lieldienu
koncertprogrammu ietvaros Austrums kopā ar
citiem ievērojamiem Latvijas amatierkoriem
iestudējis dažādas vokāli instrumentālās
lielformas korim un dubultkorim. Katru gadu
tiek veidots muzikāli dramatisks uzvedums, kas
veltīts kādam latviešu dzejnieku mīlas stāstam.
Nozīmīgs kora dzīvē ir koncertcikls Mūzika
Eiropas karaļnamos, kas pazīstams ar baroka
operu atskaņojumiem un sadarbību ar izciliem
baroka mūziķiem. Austrumu raksturo apņēmība
un izaicinājuma meklējumi, kas tiek īstenoti,
piedaloties starptautiskos un nacionālos
konkursos un festivālos, kuros koris bieži
saņēmis augstāko novērtējumu.
Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris Austrums
(mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents
Ārijs Šķepasts)
Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris Austrums
dibināts 1987. gadā, un kopš pirmsākumiem
tā mākslinieciskais vadītājs ir Ārijs Šķepasts.
Kolektīva pamatsastāvā ir 35 dziedātāji vecumā
no 16 līdz 45 gadiem.
Diriģenti
Andrejs Jansons (dz. 1938)
Komponists, diriģents, obojists, mūzikas
pedagogs.
II Pasaules kara beigās kopā ar vecākiem no
Latvijas devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā
emigrēja uz ASV. Obojas spēli apguvis
Džuljarda (Juilliard) Mūzikas skolā (bakalaura
grāds), diriģēšanu Manhatanas Mūzikas
skolas maģistrantūrā, kompozīciju – Rutgers
Universitātē Ņūdžersijā, kur 1986. gadā
aizstāvējis doktora grādu. Obojas spēlē
papildinājies Venēcijā Itālijas Valsts
konservatorijā. Spēlējis Pitsburgas, Baltimoras,
American Symphony orķestros, Metropolitan
operā, Ņujorkas Pilsētas operā, American Ballet
Theater un Džofrija (Joffrey) baleta orķestrī,
Fēniksa (Phoenix) pūšaminstrumentu kvintetā,
koncertējis arī kā solists. Bijis mācībspēks Rutgers,
Kalifornijas un Fordham Universitātēs. Bijis
viesdiriģents Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas
Nacionālajā, Liepājas un Rīgas Latviešu biedrības
Leonīda Vīgnera Vecmeistaru simfoniskajā
orķestrī, arī Lietuvas Filharmonijas, Nirnbergas,
Philharmonia Hungarica, Milvoku, Maskavas
Simfonietā, Tallinas, Jaunanglijas kamerorķestrī
un citos ASV, Kanādas un Eiropas orķestros
un ansambļos. Kopš 1987. gada angažēts kā
Bronx Arts orķestra galvenais viesdiriģents.
Vadījis Ņujorkas Igauņu un amerikāņu Bergen
Chorale korus, kopš 1975. gada ir Ņujorkas
latviešu kora muzikālais vadītājs un galvenais
diriģents. Kopš 1998. gada ar šo kori vairākkārt
viesojies un koncertējis Latvijā, kopā ar Latvijas
profesionālajiem un amatieru koriem, kā arī
orķestriem piedalījies dažādos kopprojektos.
Kaismīgs latviešu klasiskās mūzikas vērtību un
mūsdienu ārvalstu latviešu komponistu vokāli
instrumentālo lieldarbu popularizētājs, arī jaunu
sacerējumu pasūtinātājs un interprets. Veicis
ierakstus Latvijas Radio, Televīzijā, CD, DVD un
skaņuplatēs. Komponista skaņdarbu klāsts
bagāts ar 8 mūzikliem, kora un solo dziesmām,
tautasdziesmu un deju apdarēm, vokālo un
instrumentālo kamermūziku, baletu, oratoriju un
operu instrumentācijām. Latviešu Dziesmu svētku
un Dziesmu dienu virsdiriģents Latvijā, ASV,
Kanādā un Eiropā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu
ordeni, ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības
Kultūras fonda, Krišjāņa Barona prēmijas laureāts,
Kārļa Goppera fonda un citu balvu īpašnieks.
Laura Padega Zamura (dz. 1960)
Dziedātāja, vijolniece, koklētāja, diriģente –
ieguvusi mūzikas bakalaura grādu Vassar
koledžā un maģistra grādu vijoļspēlē Temple
Universitātē. Desmit gadu vecumā sākusi
spēlēt Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblī,
uzstājusies kopā ar vēl citiem ansambļiem,
tostarp Kolibri, ar kuru koncertējusi ASV, Kanādā,
Vācijā, Austrālijā, kā arī starptautiskajā folkloras
festivālā Baltica `88 Latvijā. Ņujorkas latviešu kora
dalībniece kopš tā pirmsākumiem, no 2001. gada
arī kora diriģente.
Ārijs Šķepasts (dz. 1961)
Ārijs Šķepasts ir Jāzepa Vītola Latvijas Valsts
konservatorijas Kora diriģēšanas nodaļas
docenta Jevgēņija Augustinoviča klases
absolvents (1985). Studiju gados strādājis ar
Latvijas Mākslas akadēmijas kamerkori Senais
kalns un Latvijas Universitātes sieviešu kori
Minjona. Pēc studiju beigšanas profesors
Leonīds Vīgners uzaicina viņu strādāt ar jaukto
33
kori Mūza. 1987. gada janvārī tiek nodibināts
kamerkoris Austrums, un kopš dibināšanas
dienas Ārijs Šķepasts ir kora mākslinieciskais
vadītājs. 1990. gadā Ārijs Šķepasts uzņemas
mākslinieciskā vadītāja pienākumus arī Rīgas
Latviešu biedrības jauktajā korī. Paralēli darbam
abos kolektīvos Ārijs Šķepasts vairāk nekā
20 gadus bijis Latvijas Radio kora mākslinieks.
Kopš 1995. gada koncertē barbershop ansamblī
Harmony 4 Riga. Līdz 2008. gadam – pedagogs
Rīgas Doma kora skolā. No 2011. gada
septembra strādā Rīgas 6.vidusskolā, vadot
vidusskolas vokālo un vokāli instrumentālo
ansambli, kā arī skolas jaukto kori.
Ints Teterovskis (dz. 1972)
Kora Balsis mākslinieciskais vadītājs un
skanīga baritona īpašnieks, ieguvis maģistra
grādu koru diriģēšanā Jāzepa Vītola Latvijas
Mūzikas akadēmijā. Stažējies baroka mūzikas
kursos Dartingtonā (Lielbritānija), kā arī
Brēmenes (Vācija) Baha korī un orķestrī.
Dibinājis un vadījis Salaspils jauniešu kori
Tiāde, no 2005. līdz 2009. gadam bijis Jāzepa
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu
jauktā kora mākslinieciskais vadītājs, saņēmis
vairāku starptautisku konkursu speciālbalvas
kā labākais interprets. Vadījis kora mūzikas
seminārus Ņujorkā, Bāzelē, Pamplonā, Toronto,
meistarklases starptautiskajos latviešu jauno
mūziķu meistarkursos Ogrē. Vispārējo latviešu
Dziesmu svētku, kā arī XIII Latviešu dziesmu
svētku Kanādā (2009) virsdiriģents, arī dažādu
Latvijas novadu koru virsdiriģents.
34
Solisti
Sarma Dindzāne-Van Sant (dz. 1966)
Dzimusi Montreālā, Kanādā, uzaugusi
dziedātāju un koklētāju piecu bērnu ģimenē.
Sarmas tēvs Jānis Dindzāns Kanādā nodibināja
pirmo latviešu koklētāju grupu Montreālas
koklētājas un daiņotājas, kurā koklēja arī Sarmas
divas māsas. Kopš piecu gadu vecuma, kad
Sarma piedalījās Montreālas kokļu svētkos,
viņa dziedājusi trimdas Vispārējos un Jauniešu
Dziesmu svētkos. Pēc ģimenes pārcelšanās uz
Hamiltonu, kur tēvs nodibināja kokļu ansambli,
Sarma piedalījusies daudzos Ziemeļamerikas
kokļu svētkos. Politiskās zinības un socioloģiju
studējusi Toronto Universitātē Kanādā,
Minsteres sabiedrisko zinātņu institūtā Vācijā.
Dziedājusi kamerkorī Jaunbalss, Vizmas
Maksiņas vadītajā korī Dzirksts, Marka Opeskina
vadītajā Minsteres Latviešu korī. Īpaši atmiņā
saglabājušies iespaidi, kas gūti Jauniešu
Dziesmu svētkos Serbrukā, Kvebekā, kur
dziedājusi solo Paula Dambja Jūras dziesmās,
kā arī Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, Tava zeme
deg! atskaņojumā Sv. Jaunās Ģertrūdes baznīcā
Rīgā Minsteres Latviešu kora sastāvā. Kopš
2007. gada Ņujorkas latviešu kora dalībniece,
2008. gadā piedalījusies Vispārējos latviešu
Dziesmu svētkos Rīgā. Latvijas Tautas frontes
laikraksta Atmoda līdzstrādniece (1989–1990).
Baiba Kauliņa-Pakalne (dz. 1982)
1997. gadā absolvējusi Saldus mūzikas
skolu kora diriģēšanas specialitātē. Rīgā
dziedājusi kamerkorī Salve, Gunāra Kalniņa
Gospeļu kora (GG Choir) sastāvā piedalījusies
dažādos labdarības muzikālos projektos. Pēc
baltu filoloģijas studijām Latvijas Universitātē,
sākot ar 2009. gadu – Rīgas Latviešu biedrības
kamerkora Austrums dziedātāja un soliste.
Piedalās arī ansambļa Dūkņu sils projektos,
atskaņojot senās un garīgās mūzikas koncertu
programmas.
Laila Liepiņa Southard (dz. 1979)
Dziedājusi Ņujorkas evaņģēliski luteriskās
draudzes Ņūdžersijas Latviešu pamatskolas
ansamblī, pēc tam vidusskolas izlases korī.
Pēc bakalaura grāda iegūšanas vācu valodā
papildinājusi zināšanas Tībingenā, Vācijā, kur
dziedājusi internacionālajā korī. 2010. gadā
piedalījusies meistarkursos pie Nigela Smita
(Nigel Smith). Mūziķes gaitas turpinājusi,
iestudējot vienu no galvenajām lomām Andreja
Jansona mūziklā Lolitas brīnumputns, kā arī
dziesmu spēlē Homo novus. Kopš 2000. gada –
Ņujorkas latviešu kora dziedātāja un soliste.
Ar solo studijas ierakstos startējusi 2008. gadā
izdotajā latviešu mūzikas albumā Ziemassvētki
sabraukuši, turpinājums sekojis Viktora Baštika
vokāli instrumentālo skaņdarbu CD (2010). Šis ir
viņas trešais ieraksts CD kā solistei.
Irita Tace (dz. 1984)
Muzikālās gaitas uzsākusi piecu gadu
vecumā, piedalījusies jauno vokālistu konkursā
Cālis `1989, iegūstot II vietu. Uzstājusies dažādos
muzikālos raidījumos Latvijas Televīzijā un
Latvijas Radio. 1993. gadā piedalījusies Latvijas
TV populārajā konkursā Ko Tu proti ( II vieta),
arī jauniešu dziesmu konkursos un festivālos
Meklējam solisti, Imanta Kalniņa jaunās zvaigznes,
Dziesma manai paaudzei. Kopš skolas gadiem
dzied dažādos koros un vokālajos ansambļos.
Rīgas Latviešu biedrības kamerkora Austrums
dalībniece.
Aija Zamura (dz. 1998)
Dzied Ņujorkas latviešu korī kopš 13 gadu
vecuma, piedalījusies šī diska ierakstā, kā arī
uzstājusies Andreja Jansona dziesmu spēlē
Homo novus. Spēlē vijoli. Absolvējusi Bronksas
Latviešu pamatskolu, turpina mācības ASV
Garezera vidusskolā. Amerikāņu skolas
absolventu klasē piedalās teātra trupā un
orķestrī.
Krista Zamura (dz. 1995)
Dzied Ņujorkas latviešu korī kopš 8 gadu
vecuma. Ar kori piedalījusies četru CD ierakstos,
kā arī Andreja Jansona dziesmu spēlē Homo
novus. Spēlē kokli un vijoli. Bronksas Latviešu
pamatskolas Ņujorkā un ASV Garezera
vidusskolas absolvente.
Laura Padega Zamura, mecosoprāns. Skat. –
Diriģenti, 33. lpp.
35
Orķestris
Latvijas Nacionālās operas kamerorķestris
Par Latvijas Nacionālās operas orķestra
dzimšanas dienu pieņemts dēvēt 1919. gada
23. janvāri (citviet 21. janvāri), kad notika operas
pirmā izrāde – Riharda Vāgnera Klīstošais
holandietis. Šobrīd orķestrī strādā pāri par
100 mūziķu, no kuriem daudzi veiksmīgi
piedalījušies dažādos starptautiskajos
konkursos un guvuši mūzikas kritiķu un
klausītāju atzinību kā solisti un kameransambļu
dalībnieki. Ar orķestri savulaik strādājuši daudzi
izcili latviešu un cittautu diriģenti – Teodors
Reiters, Jānis Mediņš, Jānis Kalniņš, Leonīds
Vīgners, Arvīds Jansons, Mariss Jansons,
Rihards Glāzups, Edgars Tons, Aleksandrs
Viļumanis, Andris Nelsons, Emīls Kupers,
Georgs Šnēfogts, Leo Blehs, Alberts Koutss,
Mstislavs Rostropovičs, Tadeušs Viocehovskis,
Zbigņevs Graca un citi. Kopš 2009./2010. gada
sezonas orķestra mākslinieciskais vadītājs un
galvenais diriģents ir lietuvietis Modests Pitrens.
Orķestris piedalās visos teātra operu un baletu
iestudējumos, sniedz patstāvīgus koncertus,
veicis ierakstus Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā,
CD, DVD, skaņuplatēs.
Arvīds Bomiks
36
1
2
3
4
Ēriks Ešenvalds. Ziemassvētku vakarā
Eņģeļa vēsts Tilts Trimdinieka mātei Ziemassvētku vakarā Kopējais laiks 2:41
3:02
2:17
3:43
11:43
5
6
7
8
9
Valts Pūce. Ziemassvētku kantāte
Libera me Ziema nāca Dedziet guni Pūti, pūti, Ziemelīti Libera me, Domine (fināls) Kopējais laiks 1:59
3:40
5:17
3:58
1:24
16:18
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
Aldonis Kalniņš. Ziemassvētku mistērija
1:32
Ievads 3:27
Svētki nāk 2:55
Apvilksimies svešas drānas 2:45
Lēni, lēni Dieviņš brauca 2:12
Budelīši nosaluši 2:11
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām 2:47
Kaķenītei bērns pazuda 1:45
Eglīte, māsiņa 1:00
Kas tur rībina 3:12
Labvakaru, saimeniece 4:26
Kur, māmiņa, tavas meitas 1:10
Nākat, puiši, nākat, meitas 3:45
Ķekatā, ļekatā 3:09
Budelīši gaļu prasa 2:38
Kaut kur ielas malā bērniņš 4:14
Padanco, saimeniek 3:39
Ziemassvētki, Ziemassvētki 46:46
Kopējais laiks Laila Liepiņa Southard, soprāns (2, 3)
Sarma Dindzāne-Van Sant, alts (4, 7)
Laura Padega Zamura, mecosoprāns (16)
Aija Zamura, Krista Zamura, soprāni (17)
Baiba Kauliņa-Pakalne, soprāns (20)
Irita Tace, soprāns (24)
RLB kamerkoris “Austrums”
Jauniešu koris “Balsis”
Ņujorkas latviešu koris
Latvijas Nacionālās operas kamerorķestris
Andrejs Jansons, diriģents
Ierakstīts Rīgas skaņu ierakstu studijā
2012. gada 24. un 25. februārī
Skaņu režisors: Kārlis Pinnis
Skaņu inženieris: Vilnis Kaksis
Anotācijas: Arvīds Bomiks
Angļu valodas teksts: Astrīda Stahnke
Māksliniece: Dita Pence
Sponsori: Rīgas Latviešu biedrība,
Gita Padega, Ņujorkas latviešu koris
Izdevējs: Albany Records
915 Broadway
Albany NY 12207 U.S.A.
www.albanyrecords.com
© 2012 Albany Records
TROY 1389